Biedrības Vienoti mūzikā vadītājs Aigars Parms uz Ozolmuižas pils kāpnēm, aicinot domubiedrus un pašvaldības pārstāvjus uz sarunu par ēkas nākotni
Otrdienas pēcpusdienā Ozolmuižas pilī atkal skanēja skolas zvans. Nē, tas nesauca uz mācību stundu, jo diemžēl pamatskola, kas kopš 1993. gada atradās šajā ēkā, slēgta jau 2020. gadā. Zvana pogu šoreiz spieda biedrības Pasaules latviešu mūzikas centrs «Vienoti mūzikā» vadītājs Aigars Parms. Tieši viņš aicināja uz sarunu gan pils īpašnieku – Limbažu novada pašvaldības – pārstāvjus, gan savus domubiedrus, lai kopā turpinātu meklēt risinājumu, kā šo kompleksu atjaunot, attīstīt un izmantot cēla mērķa sasniegšanai – šeit veidot daudzfunkcionālu krātuvi, kur apkopotu un uzglabātu pasaulē izklīdušo latviešu radīto mūzikas mantojumu, vēl citas kultūrvēstures vērtības. Domāts arī izveidot skaņu ierakstu studiju. Protams, vienlaikus nodrošinot pils pieejamību vietējiem iedzīvotājiem un ikvienam interesentam.
Auseklī jau esam rakstījuši, ka pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar biedrību un līdz gada beigām tai deleģējusi darbošanos varenajā, 18. gadsimtā būvētajā celtnē, kas ir aizsargājamais kultūras piemineklis. Šīs nedēļas tikšanās galvenais uzdevums bija iecerētās pils darbības stratēģijas 2023.–2030. gadam prezentācija un apspriešana. No pašvaldības puses sarunā piedalījās domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bakmanis, izpilddirektors Artis Ārgalis, deputāte Regīna Tamane, arī Alojas apvienības pārvaldes vadītājs Rihards Būda, vēl citi speciālisti. Daļa domes amatpersonu, arī biedrības pārstāvji pasākumam pieslēdzās tiešsaistē.
Taču pirms sarunas pie lielā galda grāfa kabinetā visi bija aicināti uz vienu no topošās bibliotēkas telpām, lai uzklausītu leģendāru personību – folkloristu, valodnieku, mūziķi, sabiedrisku darbinieku Austri Grasi, kurš ir arī biedrības Vienoti mūzikā valdes loceklis. Viņš uz Ozolmuižu jau pārvedis daļu no savas unikālās bibliotēkas, vēl daļa atrodas Mazsalacā. – Grāmatu krāšanu sāku jau studiju gados Upsalā, interesējoties par folkloru, etnogrāfiju. Vēlāk ļoti sistemātiski veidoju savu kolekciju. Jūs brīnītos, uzzinot, kur pasaulē esmu atradis latviešu grāmatas, – Sidnejā, Stokholmā, Ņujorkā… Precīzi viss nav saskaitīts, bet pats pētnieks lēš, ka tās ir apmēram 25–30 tūkstoši grāmatu. Arī izdevumi par folkloru lietuviešu un igauņu, tāpat angļu, zviedru, vācu valodā. Sākumā šī vislielākā trimdas latviešu zinātniskā bibliotēka glabājās Abrenē (Francijā), tad pārvesta uz Latviju. – Esmu pateicīgs Limbažu novada domei, ka šeit atradām dzirdīgas ausis, un ceru, ka īstenosies iecere par trimdas latviešu radītā kultūras mantojuma krātuvi Ozolmuižā. Šovasar A. Grasis par to stāstījis arī 3×3 nometnē Garezerā ASV, kur vadījis ievirzi latviešu mitoloģijā. Diriģenta Roberta Zuikas piederīgie jau piedāvājuši viņa atstātos materiālus, tāpat komponistu Andreja Jansona un Alberta Jēruma tuvinieki priecātos, ja notīm un dažādām liecībām atrastos vieta, kur ar to var iepazīties visi. – Es būtu gatavs šeit piedāvāt seminārus, referātu vakarus, – solīja A. Grasis. Runājot par grāmatām, viņš minēja kādu neparastu faktu – trimdā izdots vairāk latviešu grāmatu nekā tālaika padomju Latvijā. – Tas ir neticami, bet pirmie trimdinieku izdevumi iznāca jau 1944. gadā. Līdzīgi var sacīt par mūzikas tradīcijām. Pirms vairākiem gadiem, kad Eslingenā Vācijā atzīmēja pirmo latviešu trimdas Dziesmu svētku 70. gadadienu, viņš saticis kādu cilvēku, kurš kā pusaudzis piedzīvojis šo 1947. gada notikumu. Vācieši toreiz bijuši neizpratnē par latviešiem. – Cilvēki bija pazaudējuši visu – tēvzemi, mājas, tuviniekus, bet viņi dziedāja… Mūsu mērķis tagad ir apzināt šo trimdas mantojumu. A. Parms piebilda, ka ieceres īstenošanā, bibliotēkas telpu iekārtošanā iesaistās arī A. Graša dēls un trīs mazdēli.
Folklorists Austris Grasis uz Ozolmuižu jau pārvedis daļu no savas unikālās bibliotēkas
Vienoti mūzikā izstrādāto pils darbības stratēģiju sanākušajiem prezentēja biedrības attīstības nodaļas vadītāja Inese Vītola, cilvēks ar lielu pieredzi projektu vadības un mūžizglītības jomā. Topošajā dokumentā iezīmēta gan pils misija, vīzija, vērtības, gan darbības virzieni un prioritārie uzdevumi. Šobrīd nosaukti seši iespējamie virzieni: kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un pieejamība; pils vēsturei, arhitektūrai un misijai atbilstošu pakalpojumu sniegšana, ekspozīciju un izstāžu veidošana; pils kā vieta kultūras pasākumiem un aktivitātēm; arī svinīgām ceremonijām un pasākumiem, tās publicitātes un tēla veicināšana un tūrisma pakalpojumu izveide. Kā iespējamie investīciju avoti minēti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi, LEADER programma, Valsts kultūrkapitāla fonds, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atbalsts, vēl dažādi fondi, tāpat Pasaules brīvo latviešu apvienības finansiāla līdzdalība, ziedojumi no mecenātiem, arī Limbažu novada pašvaldības finansējums. Stratēģijā minēts arī biedrības sadarbībā ar pašvaldību līdz šim paveiktais (tās ir talkas, mūzikas skolu konkurss, muzikālas nometnes, koncerts Salacgrīvā). Iecerētie turpmākie soļi: gatavošanās jau ilgtermiņa līguma noslēgšanai ar domi, lai nodrošinātu biedrībai iespēju startēt ES projektos, Ozolmuižas pils darbības stratēģijas 2023.–2030. gadam pabeigšana un būvniecības dokumentu sagatavošana pils atjaunošanai. Taču šobrīd visaktuālais uzdevums – apkures sistēmas sakārtošana. I. Vītola uzsvēra – svarīgi, lai novada dome izskata un apstiprina pils attīstības stratēģiju, jo tikai tad var piedalītos konkursos, lai piesaistītu finansējumu. A. Parms piebilda, ka pirms dažām dienām pili apmeklējuši UNESCO eksperti no Šveices, arī tas ir solis nākotnes virzienā. Par saviem secinājumiem, apsekojot ēku un izpētot tehnisko dokumentāciju, sanāksmes dalībniekus informēja arī biedrības pārstāvis, inženieris Jānis Sirmais.
J. Bakmanis, rezumējot dzirdēto un redzēto, vēlreiz atgādināja, cik nozīmīgs ir dialogs. – Mēs noteikti tiksimies vēl ne reizi vien. Par biedrības iecerēm domes priekšsēdētāja vietnieks sacīja, ka tās ir fantastiskas un šāds objekts novadam ir liela pievienotā vērtība, tikai ir daži latviešiem zināmie bet. Pašvaldībai jāsaprot, kāda tieši būs tās līdzdalība, jāprecizē finanšu un cilvēkresursi. Tagad galvenie uzdevumi – darbības stratēģija un arī celtniecības tāme, tāpat konkrēts pārskats par biedrības jau paveikto pilī un savas naudas ieguldījumiem. J. Bakmanis arī neslēpa, ka pašvaldībai ir negatīva pieredze ar iepriekšējo nomnieku. – Taču mēs esam pārliecināti, ka ar jums tā nebūs. Arī domes izpilddirektors A. Ārgalis sacīja, ka šobrīd biedrībai Vienoti mūzikā ir dots uzticības mandāts un sadarbība jāturpina.
Lailas PAEGLES teksts un foto
