Umurdziete Sarmīte Brūvere ar diviem no saviem mīluļiem – Rasu un Rokiju
Šosezon siena sarūpēšana likusi un joprojām liek raizēties daudziem gan maziem, gan lieliem lauksaimniekiem. Sausās vasaras dēļ daudzviet zāle lāgā neizauga un arī siens no tādas pavisam plāns. Umurgas pagasta staltbriežu dārza Jaunozoli pārvaldniece Sarmīte Brūvere atviegloti teic, ka pretēji sākotnējām bažām nepieciešamo siena apjomu dzīvniekiem ziemas sezonai tomēr izdevies savākt. Arī ar skābbarības sagādi problēmu nebūs, jo vasaras otrajā pusē, saglabājoties siltam laikam un līstot, izaudzis labs atāls, no kura patlaban top skābbarība liellopiem. Arī auzas izdevies izaudzēt un nokult. Cerēto trīs tonnu no viena hektāra vietā gan dabūts uz pusi mazāk, tomēr, ņemot vērā sausumu un karstumu, graudu ievākums vērtējams kā labs. – Nevar čīkstēt! – sarunbiedre apliecina.
Sarmīte ar vīru Vilni Jaunozolos ir pārvaldnieki uzņēmumu SIA NJ Invest un SIA Dienvidlatvijas lauksaimnieks staltbriežu ganāmpulkiem. Abiem uzņēmumiem kopā 175 hektāros patlaban ganās vairāk nekā 700 briežu. Ziemai tiem nepieciešams aptuveni 1200 siena rulonu, kas ar grūtībām, tomēr savākti. Kopš pagājušā novembra Brūveri pārvalda arī AS Megape īpašumi piederošo tīršķirnes Šarolē govju ganāmpulku. Aptuveni 40 ha plašajās ganībās dzīvojas 62 lopiņi (gan pieaugušie dzīvnieki, gan teļi). Arī tām patlaban tiek gatavota barība ziemai (vajadzīgi aptuveni 600 skābbarības ruloni), jo atāls aug lekns. Sarmīte novērojusi – kopš Jaunozolos parādījušās šarolietes, brieži šķiet apvainojušies, ka nu saimnieces uzmanība jādala ne tikai ar zirgiem, bet arī kaut kādām vēl govīm. Kad ar sarunbiedri tuvojāmies briežu aplokam skaistas bildes meklējumos, tramīgie dzīvnieki aši vien laidās projām uz aploka mežaino daļu.
Staltbrieži, pamanot cilvēku klātbūtni, saausījušies un gatavi lēkšot projām
Umurgas pagasta Jaunozolus daudzi zina kā staltbriežu dārzu, kas atvērts apskatei (protams, iepriekš piesakoties), taču Sarmīte un Vilnis Brūveri ir ne tikai pārvaldnieki briežu ganāmpulkiem, bet kopš pagājušā gada rudens – arī Šarolē šķirnes govīm.
Šaroliešu ganāmpulks iepriekš piederējis cienījamos gados esošai kundzei, kura tās bija ļoti ieradinājusi pie cilvēka, tālab govis nav pārlieku tramīgas. Tas ir pozitīvi, jo, piemēram, kad dzimst teliņi, tām iespējams pieiet klāt un, ja kādi sarežģījumi, arī sniegt palīdzību. Sarunbiedre atceras, kā Lieldienās vienā dienā atskrējuši pat četri teliņi, no kuriem vienu vajadzējis vilkt laukā ar stangām. Patlaban Sarmīte īpaši rūpējas par pašas ar pudelīti izbarotiem trim teliņiem – dažus mēnešus veco bullīti Luņķīti, tāpat kā vēl pavisam mazo Kņopīti nepieņēma viņu māte, savukārt telītes Rītarasas mamma nepārdzīvoja atnešanos. Mazie saimniecei nu burtiski pielipuši. Kad ganāmpulka dāmām atvests jauns bullis (vairāk nekā 800 kg smags makans vārdā Jēriņš), arī tas sākumā ar ganāmpulka pārvaldnieci čomojās, bet, kopš tika pie meitenēm, intereses citas.
Dzīvnieki prasa darbu 24/7 režīmā, taču sarunbiedrei, kaut dzimušai rīdziniecei, tie un dzīve laukos ļoti iet pie sirds. Turklāt lopiņi liek viņai kustēties, un tas veselības uzturēšanai ir ļoti svarīgi. Zinot sievas patiku pret dzīvniekiem, Vilnis viņai pagājušajā dzimšanas dienā uzdāvinājis Angus šķirnes telīti un bullīti. – Draudzene jau smējās. Sak’, citām vīri dāvina dārglietas, kažokus vai mašīnas, toties manējais – teļus. Bet man tie patīk! – apliecina S. Brūvere. Abi izauguši lieli, bet bulli gan nācies atdot, jo, netikdams pie govīm, tas kļuva neprognozējams. Sarunbiedre atzīst, ka visiem dzīvniekiem, par kuriem rūpējas, viņa ļoti pieķeras, un brīži, kad tie jāsūta uz kautuvi, ir ļoti sāpīgi. Saimniecībā dzīvo arī S. Brūveres mīluļi – pašas zirgi Rasa, Rokijs un pirms pāris nedēļām atvestā Hanna. Šie dzīvnieki ir sarunbiedres mīlestība: – Man nav svarīgi, vai tie lec vai skrien. Galvenais, ka man viņi ir. Karstā un sausā vasara bija pārbaudījums ne tikai lauksaimniecības dzīvniekiem, bet arī viņu aprūpētājiem – jāuzmana to pašsajūta, pa vairākiem lāgiem dienā jāatjauno ūdens dzirdinātavās un vēl, un vēl. Tagad rūpēties par dzīvniekiem palīdz arī strādnieki Pēteris un Raitis no Umurgas un Limbažu pagasta. – Uz viņiem var paļauties jebkurā laikā un situācijā, – ir gandarīta Sarmīte.
S. Brūvere jau vairākus gadus gatavo arī ārstniecības augu tējas un ziedes, bet nesen interesentiem sākusi piedāvāt arī eliksīrus (piemēram, vīgriežu, rožu vai pelašķu) un pulverus. Kopš pagājušā gada viņa sākusi gatavot arī nātru un vīgriežu ziedu konfektes. Nātru tēju iesaka dzert tiem, kam zems hemoglobīna līmenis, turklāt šis augs enerģētiski ļoti spēcina. Tiesa, ne katrs var un grib dzert tās tēju. Arī vīgrieze, kas palīdz nomierināties, ne visiem ies pie sirds, tādēļ Sarmīte no šiem augiem gatavo gardus un viegli apēdamus našķus. Savukārt V. Brūvers aizrāvies ar mājas vīnu brūvēšanu. Tie top no pašu saimniecībā izaugušajām ogām un citiem augļiem.
Jaunozolos uzņem tūristus, kurus te sagaida vesela programma – dzīvnieku apskate, Sarmītes stāsti par vērtīgajiem ārstniecības augiem, viņas un Viļņa gatavotās produkcijas degustācija, tāpat cienastā – uz ugunskura vārīta zupa. Sarunbiedre atceras, kā vienugad, neskaitot individuālos braucējus un nelielās kompānijas, Jaunozolos uzņēmusi 74 lielos autobusus. Tik intensīvu apmeklējumu gan viņa vairs negribētu. Šogad viesu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir stipri mazāk. S. Brūvere spriež, ka pakalpojumu un produktu cenu, tāpat komunālo un elektrības maksājumu pieauguma dēļ ļaudis ļoti apdomā tēriņus, bažījoties, kādi cenu kāpumi gaidāmi turpmāk. Septembra vidū pieteikusies kompānija no Limbažiem, oktobra sākumā būs divas grupas no Rīgas. Saimniecība atvērta arī ziemā, un tad gan uz ugunskura gatavotā zupas un mājas vīna baudīšana esot ļoti pieprasīta.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
