25. maijā novada domes sēdē deputāti pieskārās arī jautājumam par potenciālajām izmaiņām Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) struktūrā. Saistībā ar pērn notikušo funkciju auditu LGB esot paredzēts likvidēt visas nodaļas, atbrīvot no darba to vadītājus, divus tehniskos darbiniekus un vienam samazināt slodzi. Bibliotēkas direktorei Dzintrai Dzenei novada pašvaldības Kultūras pārvaldei bija jāiesniedz priekšlikumi par nodaļu un štatu svītrošanu amatu sarakstā. To darīt viņa atteicās, jo jau pagājušogad paši atsacījušies no diviem bibliotekārajiem speciālistiem un viena tehniskā darbinieka. Viņa uzskata – ja veic auditu, tam jāparedz iestādes darba uzlabošana, funkciju efektivizācija. – Bet audita ziņojumā Galvenā bibliotēka nav vērtēta kā reģiona galvenā ar tās funkcijām. Nav atzīmēta ne elektroniskā kopkataloga pārvaldība, ne lielais darbs, ko metodiski darām visa novada bibliotēkām. Cik stipra būs reģiona galvenā, tik spēcīgas būs pārējās, – uzmanību vērš nu jau bijusī vadītāja. Dz. Dzene, neredzot LGB attīstību kā reģiona galvenajai bibliotēkai (ja piepildīsies pašvaldības iecerētās pārmaiņas), iesniedza atlūgumu. Direktores pēdējā darbdiena bija 31. maijs. Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele teic, ka izsludinās vakanci, lai atrastu jaunu vadītāju.
Domes sēdē deputāts Andris Garklāvs izteicās, ka būtu labi, ja ar funkciju audita nesensitīvo informāciju ļautu iepazīties arī Latvijas Bibliotēku padomei (LBP), jo, viņaprāt, ne izpilddirektors, ne Kultūras pārvaldes vadītāja neesot bibliotēku darba speciālisti. (Jāpiebilst, ka E. Keiselei ir maģistra grāds pedagoģijā, septiņu gadu pieredze kultūras nozarē kā vadītājai un vairāki Latvijas Kultūras akadēmijā iegūti tālākizglītības sertifikāti.) LBP ir pie Kultūras ministrijas izveidota sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina to attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos par bibliotēku darbību. Arī bijusī LGB direktore uzskata, ka vajadzētu konsultēties ar bibliotēku nozares speciālistiem, turklāt LBP esot arī Latvijas Pašvaldību savienības un vēl citu organizāciju pārstāvji. – Ja šo jautājumu risina kopā ar Bibliotēku padomi un tiek uzklausīts profesionāļu viedoklis, ļoti ceru, ka kaut kas var mainīties, – viņa pieļauj. Dz. Dzene iesniegusi domei arī savus priekšlikumus LGB nākotnes redzējumam, taču tie neesot ņemti vērā. Viņa piebilst, ka Kultūras ministrija atbild par bibliotēku akreditāciju, un ne velti LGB ieguvusi reģiona galvenās bibliotēkas statusu, jo atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem un pilda paredzētās funkcijas. – Strādājam labā līmenī. Jājautā, kāpēc steidzami viss jāizjauc un jāpārkārto, un kā interesēs tas būs. Vēl īsti līdz galam nav izlemts, kā novadā darbosies bibliotēku sistēma. Pašreiz strādājam trīs dažādos modeļos. LGB ar 14 filiālēm, Salacgrīvas bibliotēka ar piecām, Alojas puses bibliotēkas ir katra par sevi, izņemot Ungurpili. Ļoti sadrumstalots un finansējumu prasošs modelis, – uzskata bijusī direktore.
– Ar izvērstu informāciju, kas precīzi norādīts funkciju audita ieteikumos, publiski dalīties nedrīkstu, jāievēro datu drošība. Šo auditu veic kompetents cilvēks ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi. Ja Bibliotēku padome vēlas, tā var pieprasīt iespēju iepazīties ar audita ziņojumu, bet tad jārunā ar izpilddirektoru un cita līmeņa vadītājiem, – saka E. Keisele. Latvijā pašvaldību bibliotēkas finansē pašvaldības, bet Bibliotēku likums LBP noteicis uzdevumu konsultēt bibliotēkas un arī pašvaldības dažādos jautājumos, kas saistīti ar bibliotēkām, to funkcijām, reorganizāciju un pārstrukturizāciju. Arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) kā lielajam metodiskajam centram ir funkcijas profesionāli pārraudzīt un konsultēt. LNB jau martā pašvaldībai lūgusi izsniegt šo audita ziņojumu, uz ko saņēmusi atteikumu. – Gan Bibliotēku padome, gan Nacionālā bibliotēka ir mūsu tiešie konsultanti, ar kuriem šādas lietas jāsaskaņo, – skaidro Dz. Dzene. Savukārt E. Keisele aicina LBP neinterpretēt situāciju, jo tā nezinot visus faktus. – Viņi ir iepazinušies ar Dzintras Dzenes subjektīvu viedokli par šo situāciju. Konstruktīva saruna, piemēram, ar mani padomei vēl nav bijusi, bet ceru, ka 7. jūnijā tāda būs. Slēpjams mums, domāju, nav nekas. Bibliotēku likumā nekur nav norādīts, kādai jābūt galvenās bibliotēkas struktūrai. Tā ir pašvaldības funkcija un kompetence, bet padome var konsultēt. Pats svarīgākais ir nodrošināt visas funkcijas. Un ne Kultūras pārvaldes vadītāja, ne izpilddirektors nevienu neatlaiž. Ja būtu izmaiņas štatu sarakstā, par to lemtu dome.
Domes sēdē priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bakmanis izteicās, ka LGB strādājot līdz pulksten pieciem un funkciju audita rezultātā radies iespaids, ka darbinieki nav īpaši noslogoti. Viņaprāt, vecāki, kuri vedot bērnus uz pulciņiem, tostarp peldbaseinu, vairs nevarot tikt bibliotēkā, jo tā vakarā tik ātri esot ciet. Būtu jāstrādā līdz pulksten septiņiem astoņiem. Dz. Dzene atspēko, ka LGB katru darbdienu strādā līdz pulksten sešiem, trešdienās līdz septiņiem, turklāt vēl arī sestdienās. – Esam veikuši vairākas iedzīvotāju aptaujas un skatāmies, lai darbalaiks būtu atbilstīgs. Mums svarīgi, lai bibliotēka būtu atvērta, kad cilvēkiem ir vajadzīgs, esam ļoti pretimnākoši. Monitorējam trešdienas vakara stundu, ko strādājam ilgāk. Nav pierādījies, ka to bērnu, kuri iet uz baseinu, vecāki vēlētos tajā laikā nākt uz bibliotēku. Ja iedzīvotāji to pieprasītu, mēs esam ieinteresēti, lai pakalpojums būtu pieejams, – teic Dz. Dzene.
7. jūnijā paredzēta LBP sēde, kurā piedalīsies arī novada Kultūras pārvaldes vadītāja E. Keisele un pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis.
Ilva BIRZKOPE
