Projekta Izbraukuma domnīcās – attīstām LEADER dalībnieki, degustējot lauku labumus Viļķenes pagasta Kronīšos
Jūlijā Limbažu novadā vietējās rīcības grupas rīkoja pasākumu Izbraukuma domnīcās – attīstām LEADER. Tā mērķis bija mudināt jauniešus kļūt par uzņēmējiem, kuri dzīvo un strādā reģionos vai pat laukos. Informatīvais uzsvars bija uz bio, zaļo ekonomiku u.tml. Projektu ar ideju, ka uzņēmēji mums ir ļoti vajadzīgi, īstenoja trīs partnerības – Saldus rajona attīstības biedrība (vadošais partneris), Limbažu novada biedrība Jūrkante un Cēsu rajona lauku partnerība. Tās aicināja pa 10 jauniešiem 18–25 gadu vecumā no savām teritorijām (kopā 30) gūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas. Jūnijā grupa devās pie uzņēmējiem Saldū, jūlijā mūspusē un šomēnes brauks uz Cēsīm.
Saldus rajona attīstības biedrības projektu vadītāja Baiba Kūma pastāstīja, ka uzdevums ir dot jauniešiem vispārējās zināšanas par bioekonomiku, aprites jeb noslēgtā cikla un zaļo ekonomiku. Dzirdot šos terminus, pat pieredzējušajiem varētu rasties iespaids, ka runa ir par kaut ko jaunu, sarežģītu… – Jā, mēģinām nenobiedēt jauniešus, – atzina B. Kūma. Arī pati pareizās definīcijas no galvas nevarot norunāt. Tomēr patiesībā runa ir par vienkāršām lietām, ko saproti, tiklīdz lektors sāk minēt piemērus. – Bioekonomika ir viss, kas nāk no dabas un tiek pārstrādāts. Aprites ekonomika ir tad, ja kaut ko pāri palikušu nemet ārā, bet domā, kā izmantot. Kas ir zaļā ekonomika, cilvēkiem jau vajadzētu zināt, – viņa spriež. Tā kā norisi rīko vietējās rīcības grupas, jauniešiem tika rādīts arī tas, kā šajās ekonomikās strādājošie ir attīstījuši uzņēmējdarbību ar LEADER atbalstu.
Lektors, kurš minēja labos piemērus un prata ieinteresēt jauniešus bija uzņēmējs, šīs jomas konsultants un izglītotājs Zuarguss Zarmass. B. Kūma atzina, ka ar nodarbību vadītāju tiešām paveicās, jo pirms izbraukuma domnīcām jauniešiem bija jānoklausās četras tiešsaistes lekcijas platformā Zoom. Bija bažas, vai izdosies noturēt viņu uzmanību pie ekrāniem, bet sanāca teicami! Negaidīts izaicinājums bija piesaistīt projektā paredzētās vecuma grupas jauniešus. – Nedomājām, ka būs tik grūti, bet viņi visi ir aizņemti, jo vasarā strādā, – paskaidroja B. Kūma. Lai gan viņas uzdevumu tas sarežģīja, reizē liels prieks par jaunās paaudzes čaklumu.
Z. Zarmass, runājot par savu pienesumu projektā, sprieda tā: – 18 gadu vecumā es nedomāju, ka būšu uzņēmējs. Tad kādu dienu saprata, ka man ir uzņēmēja domāšana. Viņaprāt, svarīgi, lai jaunieši pie šādas apjēgas nonāktu pēc iespējas ātrāk. Sarunbiedrs uzsvēra, ka arī tiem, kuriem ir mākslinieciskas tendences (to varot teikt par daudziem latviešiem), jāsaprot, ka radošo darbību var pavērst uzņēmējdarbības virzienā. Cilvēkam svarīgi saprast, kas viņu patiesi aizrauj. Viņaprāt, viens no lielākajiem mītiem uzņēmējdarbībā ir tas, ka jāsaņemas, lai nopelnītu, ar gribasspēku jādara tas, kas absolūti nepatīk. – Otrs mīts ir tas, ka, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, nav jādomā par savu emocionālo un fizisko labbūtību, – pauda lektors. Par šīm tēmām viņš runā, kad strādā ar uzņēmumiem, izglītojot kolektīvus par stresa vadību, komunikāciju, uzņēmuma kultūras veidošanu u.tml.
Pirmā pietura, kur domnīcas dalībnieki apstājās Limbažu novadā, bija zemnieku saimniecība Kronīši Viļķenes pagastā. Tur viņus sagaidīja Antra un Guntis Sirmie, kuri stāstīja, kā strādā un dzīvo viņi. – Kad pirms 20 gadiem uz šejieni atnācām, pirmos piecus gadus nezinājām, ko darīt ar zemi, vienkārši nopļāvām pļavas, – atcerējās Antra. Tad pamazām hobijs – konservu gatavošana – kļuva par biznesu. Tā, ar ko Sirmie nodarbojas, ir gan zaļā, gan bioekonomika. Turklāt ir piemērs arī aprites ekonomikai – Kronīšos tūristiem piedāvā apskatīt retro spēkratu kolekciju, turklāt braucamos var arī nomāt. A. Sirmā vēlāk secināja, ka, runājot ar jauniešiem, ir stāstījusi par dzīvošanu un izdzīvošanu laukos. Tomēr viņas ģimenei mājražošana nav vienīgais iztikas avots. A. Sirmā piebilda, ka savus trīs bērnus mudina: – Lūk, zeme, domājiet, kā no tās iegūt pēc iespējas vairāk!
Jaunieši Kronīšos ar interesi degustēja dažādo produkciju. Diez vai kāds bija iepriekš ēdis upeņu ievārījumu ar sīpoliem! Tomēr viņi brauca ne jau našķēties, bet pēc pieredzes un zināšanām. Starp dalībniekiem bija 21 gadu vecā Elīna Liekmane no Saldus, kura pašlaik dzīvo Rīgā. – Esmu nedaudz sabijusies, ceļš bija tāls, nekad dzīvē neesmu bijusi šajā pusē. Man viss te ir jauns, programma šķiet laba. Ceru, ka tā neatpaliks no Saldus, kur bija ļoti labi. Projektam pieteicos, jo gribēju redzēt realitātē, kas un kā notiek uzņēmumos, kādas ir problēmas, kā tās tiek risinātas, – teica jauniete, kura no pasākuma gaidīja atklātas sarunas par konkrētām problēmām. Uz jautājumu, vai pati apsver iespēju kļūt par uzņēmēju, E. Liekmane sprieda: – Tas ir kārdinoši, jo pats esi sev priekšnieks, redzi kļūdas, nevis kāds tev uz tām norāda, pats plāno finansējumu un atalgojumu. Vari veidot uzņēmumu tādu, kurā vēlies būt. Tomēr jārēķinās, ka darbalaiks nebūs no pulksten 9 līdz 17, bet 24 stundas diennaktī. Ir nopietni jāpadomā, vai tas ir tā vērts.
Par to, ko rādīt viesiem un pašu novada jauniešiem, domāja Jūrkantes valdes priekšsēdētāja Dzintra Eizenberga un projekta koordinatore Laura Siliņa. Dz. Eizenberga atzina, ka pašai bija jāpalauza galva par to, kur doties, lai parādītu to ekonomiku, kādu iepazīt paredzēts projektā. Šķiet, ka izdevās! Domnīcas dalībnieki iepazina Salacgrīvas jahtostu un jahtotāju servisa ēku Bura. Viņi apmeklēja Lāču laivas – ģimenes uzņēmumu, kas gadu laikā ir audzis un attīstījies, bet darbību sācis ar dažām laivām, ko piedāvāja nomai. Tur varēja pārrunāt to, kā uzņēmējam sadzīvot ar biznesa sezonalitāti. Interesantas sarunas bija arī ar biedrības Makšķernieku klubs «Salackrasti» pārstāvi Ati Apeli. Biedrībai var lepoties ar to, cik paveikts kādreizējās zivju inspekcijas mājas apkārtnē Vecsalacā, un dalību miljonu vērtā projektā. Ļoti ilgas un vērtīgas domas par dažādām uzņēmējdarbības pusēm izskanēja zemnieku saimniecībā Robežnieki Salacgrīvas pusē. Projektā jaunieši ne tikai skatās, bet arī jautā, domā un vērtē, – piemēram, viens no uzdevumiem bija piedāvāt savas idejas, kā apmeklētie uzņēmēji varētu uzlabot savu darbību.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
