Vidzemes lauku partnerības Brasla biedri un citi interesenti pulcējās kopsapulcē Umurgā
Marta beigās Vidzemes lauku partnerība Brasla aicināja biedrus un citus interesentus uz kopsapulci Umurgas pagasta pakalpojumu sniegšanas centrā. Tikšanās gan iesākās, gan turpinājās pozitīvā noskaņā. Bija jūtams, ka Umurgā ieradušies darbīgi cilvēki, kuri priecājas par atkalsatikšanos. Ikdienā visi Braslas biedri klātienē nemaz tik bieži kopā nesanāk, parasti iztiekot ar attālinātu komunikāciju. Turklāt darbošanās biedrībā un tās padomē ir papildu pienākums, ko uzņēmušies aizņemti, bet darbīgi un atbildīgi vietējie ļaudis.
Braslas izpilddirektore Līga Kārkliņa, uzrunājot klātesošos, secināja, ka šoreiz tikšanās vieta ir aptuveni biedrības teritorijas vidū. Atgādināsim, ka tajā ietilpst daļa Limbažu novada – Alojas, Limbažu un Staiceles pilsēta un pagasti, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Umurgas un Vidrižu pagasts. Vēl tajā ir Cēsu novada Stalbes un Straupes, Siguldas novada Lēdurgas un Valmieras novada Dikļu, Vaidavas un Zilākalna pagasts.
Biedrības izpilddirektore klātesošajiem stāstīja, kas paveikts iepriekšējā gadā un ir visaktuālākais šobrīd. Daudz pūļu ieguldīts sabiedrības iesaistē jaunās teritorijas attīstības stratēģijas 2023.–2027. gadam tapšanā. Veiksmīga sadarbība izveidojās ar pašvaldībām, kuru attīstības plānotāji piedalījās sanāksmēs un guva arī sev svarīgu informāciju. – Bija astoņas tikšanās ar iedzīvotājiem pagastos. Kopā panācām, ka piedalījās ieinteresētie un ieguvām vajadzīgos datus no iedzīvotājiem par sabiedrības vēlmēm un vajadzībām, – informēja L. Kārkliņa. Vienlaikus tika pārrunāts, ko var izdarīt, rakstot LEADER projektus, bet kam jāmeklē citi finanšu avoti. L. Kārkliņa atgādināja, ko konsultācijās uzsvēruši arī dažādu nozaru ministriju pārstāvji, – lai stratēģijā iekļautu arī viņu jomas prioritātes. Vēl rīkota apmācība, bijuši pieredzes apmaiņas braucieni un dažādas apspriedes. Rezultātā tapis dokuments, kas aptver diezgan plašu vēlmju un risināmo problēmu lauku.
Kā dalīs 1,34 miljonus eiro
No 2023. līdz 2027. gadā paredzēts īstenot projektus, lai uzlabotu situāciju divos virzienos. Pirmais ir kopienu spēcinošas un vietas attīstības iniciatīvas jeb sabiedriskā labuma projekti (vides labiekārtošana, kultūra, brīvā laika aktivitātes u.tml.). Otrs ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību un stiprināt vietējo ekonomiku. Uzņēmēji varēs saņemt paaugstinātu atbalsta intensitāti, ja īstenos projektus sabiedriskās ēdināšanas nozarē, pārstrādās pašu un partnerības teritorijā saražotu lauksaimniecības produkciju, radīs inovāciju vai sniegs pamatpakalpojumus lauku teritorijā izglītības, sociālās vai veselības jomā. L. Kārkliņa zināja teikt, ka par šo tēmu jau dzirdētas gana interesantas idejas. Kopumā stratēģijas īstenošanai biedrībai atvēlēti 1 347 456 eiro. Daļa no šī finansējuma paredzēta darbības nodrošināšanai, no pārējā 51% paredzēts uzņēmējdarbības atbalstam, bet 49% – sabiedriskā labuma projektiem.
Uz gandrīz 400 000 eiro uzņēmējdarbības atbalsta finansējuma var pretendēt jau šobrīd, piedaloties Braslas izsludinātā LEADER projektu konkursa 1. kārtā. Nākamajā dienā pēc kopsapulces notika seminārs, kurā tika plašāk runāts par projektu konkursa nosacījumiem.
Kopsapulcē gan ieskanējās bažas par to, ka īstenot projektus uzņēmējdarbības jomā līdz šim bijis gana liels izaicinājums. Tas novērots iepriekšējās kārtās. Bieži vien kāds no projektu iesniedzējiem pēc apstiprinājuma saņemšanas no projekta īstenošanas atteicās. Vēlme saņemt LEADER finansējumu allaž ir bijusi lielāka nekā iespējas to piešķirt, tādēļ biedrība izmantojusi tai dotās tiesības pārvirzīt līdzekļus tiem projektiem, kas palikuši aiz svītras. Tomēr L. Kārkliņa pauda, ka pēc 1. kārtas noslēguma noteikti būs jāizvērtē, vai jaunie nosacījumi veicina uzņēmēju interesi par viņiem piedāvātajām iespējām.
Gribam ēst savu, bet nav tik vienkārši
Šobrīd biedrība kopā ar sadarbības partneriem cenšas atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus un pārstrādātājus. Brasla kopā ar biedrībām Cēsu rajona lauku partnerība un No Salacas līdz Rūjai īsteno sadarbības projektu Ceļā uz Zaļo reģionu. Tajā vispirms apkopota informācija, cik tādu ražotāju ir partnerību teritorijās. – Uz Latvijas fona mūsu reģions ir piesātināts ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, – secināja L. Kārkliņa. Viņiem tiek piedāvāts doties pieredzes apmaiņā (pirmais brauciens jau noticis), piedalīties apmācībās un citās informatīvās aktivitātēs.
Sarežģītāks jautājums ir par programmu Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai. Būs pieejams finansējums, lai veicinātu tā sauktās īsās piegādes ķēdes. Mērķis ir, lai mums būtu pieejama dzīvesvietas tuvumā audzēta un pārstrādāta veselīga pārtika. Paredzēts atbalsts nepieciešamās infrastruktūras izveidei – piemēram, noliktavas būvēšanai, vietējo labumu uzglabāšanai pēc ražas novākšanas. Lai pretendētu uz finansējumu, jāizveido vismaz piecu dalībnieku sadarbības grupa. Tajā var būt vietējie zemnieki un pārstrādes uzņēmumi, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, vietējā rīcības grupa, nevalstiskās organizācijas u.c.
Klātesošie sprieda, ka pašvaldības savās iestādēs (skolas, slimnīcas utt.) labprāt iegādātos vietējo pārtiku, bet pieredze rāda, ka ražotāji reti spēj to nodrošināt vajadzīgajā daudzumā. Risinājums būtu kooperācija, bet augļu un dārzeņu audzēšanā ir tikai daži labi piemēri, kur tā izdevusies. Izskanēja arī viedoklis, ka pašvaldībai (vai kādam citam no malas) nevajag censties kaut ko mākslīgi veidot par katru cenu. Ja uzņēmēji saskata izdevīgumu, tad izmanto iespēju, ja ne, tad ir liela iespēja, ka pasākums cietīs neveiksmi, tiklīdz viņus neturēs kopā kāds no malas. Tomēr klātesošie vienojās, ka runāt par šo tēmu vajag. – Ēdam savu! – ir koncepcija, kas var gūt sabiedrības atbalstu.
Sanāksmē tika apstiprināts arī biedrības gada pārskats un notika padomes pārvēlēšanas. Sastāvā ir nelielas izmaiņas – tam pievienojās Inguna Valdmane no Dikļu pagasta z.s. Mežiņi – 1. Padomē darbu turpina Dace Eihenbauma, Ģirts Ieleja, Jānis Olmanis, Rūdolfs Pelēkais, Sandra Zvidriņa, Nauris Jurgenbergs, Nauris Reinhards, Ziedīte Jirgensone, Rudīte Vasile, Jolanta Rābante, Inga Možvillo, Inga Ķerzuma un Inguna Valdmane.
Noslēgumā visi klātesošie varēja iepazīties ar biedrības mājražotājiem, kuri prezentēja savu produkciju.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
