VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede (no kreisās), Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ineta Tauriņa un Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne. Foto tapis pie gleznas, kurā iemūžināta Vidzemes piekraste. Tā iegādāta laikā, kad piekrastes reģiona teritorijā vēl nebija
Pēc 2021. gadā notikušās administratīvi teritoriālās reformas Limbažu novads kļuva par vienu no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldībām. Trīs iepriekšējie (Alojas, Limbažu un Salacgrīvas) pirms tam piederēja Rīgas plānošanas reģionam, kas bija labs iemesls, lai pajokotu par tēmu, ka šejienes teritorijas cieš no personības dalīšanās – esam it kā Rīgā, it kā Vidzemē… Tad, kur? Nav noslēpums, ka jau pirms reformas šo domu visgrūtāk bija pieņemt alojiešiem, kuri jau izsenis pauduši vēlmi mainīt reģionālo piederību.
Varētu teikt, ka ne jau sajūtas šajā gadījumā ir galvenās. Jo runa taču par stratēģisku attīstības plānošanu. Kuru teritoriju vietvalžiem būtu jāsēžas pie viena galda, lai apspriestu gaišākas nākotnes vīziju, droši vien ir jautājums jomas speciālistiem. Tomēr, skatoties no vienkārša iedzīvotāja un arī no žurnālista viedokļa, šķiet, ka plānotāji mums kļuvuši tuvāki. Esam jau bijuši pasākumos, ko rīkojoši VPR darbinieki, piedalījušies kultūras norisēs, kam līdzfinansējums iegūts VPR rīkotajā konkursā utt. Tāpat, runājot ar darbīgiem ļaudīm mūspusē, dzirdēts, ka arī viņiem ar reģionu bijusi darīšana.
Tas mudināja arī Ausekli doties uz Cēsīm, lai tuvāk iepazītu organizāciju, izjautātu, ar ko tā nodarbojas, un, ko tur slēpt, galvenais – uzprasītu: – Kādu labumu VPR var dot Limbažu novada iedzīvotājiem? Jāpiebilst, ka VPR ir divi biroji – Cēsīs un Valmierā.
Pret ieplānoto jāizturas nopietni
Par VPR pastāstīja tā administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne un Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ineta Tauriņa.
– Esam ļoti priecīgi, ka mums ir Limbažu novads, – teica Guna. Līdz ar to teritorija kļuvusi dažādāka – tai nākusi klāt jūras piekraste. Tiesa, ieguvums reizē ir arī izaicinājums ar savu specifiku, piemēram, tagad VPR ir arī ostas. Vēl viens izaicinājums ir teritorijas plašums un gana lielā dažādība. – Nebūt nav tā, ka visās teritorijās iedzīvotāji saņem vienādus pakalpojumus, – bilda Laila. Piemēram, ir Ogres novads, kas atrodas ļoti tuvu Rīgai, un tad ir pierobeža. Kontrasts liels.
Domājot, kā veicināt attīstību reģionā, par pamatu tiek ņemta vīzija, kas skan tā: – Vidzeme ir talantīgus un darbīgus cilvēkus piesaistošs, labi savienots, iekšēji integrēts un drošs reģions, kas spēj elastīgi piemēroties izaicinājumiem, ir konkurētspējīgs un tiecas uz izcilību noteiktās reģiona viedās specializācijas jomās. Tā ir pamats šobrīd aktuālajai attīstības programmai laikam no 2022. līdz 2027. gadam.
Ievas atbildības joma droši vien ir vismazāk saprotama cilvēkiem un nepatīkama sarunu tēma novadu deputātiem. VPR viņiem allaž cenšas atgādināt, ka vietējos plānošanas dokumentos ierakstītajam jābūt reāli īstenojamam un jākalpo par deputāta rokasgrāmatu. Vai gan citādi varēs pieņemt lēmumus, kas veicinās novada attīstības mērķu sasniegšanu? Laila skaidroja: – Attīstības dokuments ir daudzu cilvēku pieņēmums, kāds būs rezultāts, ja darīsim tā vai citādi. Viņa atzina, ka praksē tā notiek ne vienmēr. Tad jādomā, ko mainīt, darīt citādi. Viens no VPR uzdevumiem ir sniegt atzinumu par to, vai pašvaldību plānošanas dokumenti atbilst augstākstāvošiem un normatīvajiem aktiem. Starp nacionālajiem, reģionu un pašvaldību attīstības plāniem nevajadzētu būt pretrunām.
Izstrādājot VPR attīstības programmu, speciālisti centušies iesaistīt diskusijās iespējami plašāku ieinteresēto personu loku – organizācijas, institūcijas, pilsoniski aktīvās sabiedrības pārstāvjus utt. Uzsākot jebkādu aktivitāti, allaž cenšoties izzināt vietējās vajadzības, lai nesanāk, ka tiek risinātas pašu VPR darbinieku izfantazētas problēmas. To, kādām jābūt attīstības veicināšanas pasākumu prioritātēm, nosaka arī novadu vadība. – Esam platforma pašvaldību sadarbībai, – definēja Guna. VPR regulāri kopā sanāk visu tā novadu pārstāvji, galvenokārt pašvaldību vadītāji vai deleģētas personas, kas veido attīstības padomi. Tajā viņi diskutē un lemj par reģiona un pašvaldībau attīstībai nozīmīgiem jautājumiem. Padomi šobrīd vada Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins. Amats tajā ir arī Limbažu novada domes priekšsēdētājam Dagnim Straubergam, kurš ir viens no priekšsēdētāja trim vietniekiem.
Par sadarbību, dalīšanos zināšanās un pieredzē
Reģionālās attīstības likums pauž: – Plānošanas reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Likumā uzskaitīts 12 kompetenšu, kas ir reģionu ziņā. Liela daļa no tām orientētas uz plānošanu, koordinēšanu un citu institūciju centienu atbalstu. Tomēr ir arī likuma punkti, kuros norādīts, ka VPR arī pašam vajadzētu kaut ko darīt, lai dzīve kļūtu sakārtotāka un labāka. Pirmkārt, jāīsteno tās stratēģijas, programmas, kas ierakstītas attīstības dokumentos. Ieva piekrita: – Tas ir sarežģīti, jo mums nav tiešā finanšu instrumenta savu dokumentu ieviešanai. Guna piebilda, ka finansējums no valsts tam ir niecīgs. VPR pie līdzekļiem tiek, startējot projektu konkursos, un pieredze šajā ziņā ir ārkārtīgi liela. Ir bijuši projekti Latvijas–Igaunijas pārrobežu sadarbības, Centrālās Baltijas jūras reģiona, Interreg Europe, Horizon Europe, Erasmus un citās programmās. Bieži VPR piedalās tā sauktajos konsorcijos, uz finansējumu pretendējot kopā ar partneriem. – Mēs esam sadarbojušies ar visu Eiropas valstu pārstāvjiem, – apstiprināja Guna. Un tas neesot pārspīlējums.
Sarunbiedres piebilda, ka gadījumā, ja kādai mūsu reģiona organizācijai vai institūcijai nepieciešams sadarbības partneris ārzemēs, viņi laipni aicināti vērsties VPR. Gadu gaitā izveidojies tik plašs kontaktu tīkls ar pašvaldību un citām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un augstskolām, ka ir iespēja palīdzēt atrast draugus arī citiem. Šis uzaicinājums attiecas arī uz uzņēmējiem. Var gadīties, ka viņiem ir kāda problēma, kam risinājumu kāds cits pasaulē jau ir atradis un gatavs padalīties. – Viena no mūsu pamatvērtībām ir zināšanu pārnese, – uzsvēra Laila. Runājot vienkāršāk, VPR ir gatavs dalīties ar savu pieredzi, organizēt mācības un citas aktivitātes. Viens no būtiskākajiem mērķiem ir spēcināt reģiona cilvēkus, lai viņi būtu gudri, prasmīgi, uzņēmīgi, lai saņemtu iespējami vairāk tā, kas palīdzētu veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā. – Mums cilvēku ir maz, tāpēc viņi ir galvenā vērtība, – pauda Guna. Runājot par attīstības veicināšanu Eiropā, speciālisti jau sen nonākuši pie apziņas, ka svarīgākais mums ir cilvēkresurss.
Ne reizi vien dzirdēts ļaudis prasām politiķus veidot jaunas darbavietas. – Vidzemē bezdarba tikpat kā nav. Ja tiks izveidotas jaunas darbavietas, nebūs, kam tajās strādāt, ir jāuzlabo esošās, – sprieda Laila. Bezdarba iemesls pārsvarā nav piedāvājuma trūkums. – Ir jādomā, kā strādāt efektīvāk, par procesu optimizēšanu, digitalizēšanu, modernizēšanu, – viņa uzsvēra. Ja tiks radīti apstākļi, lai cilvēku darba ražība kļūtu augstāka, uzņēmējiem būs iespēja viņiem maksāt lielāku atalgojumu. Un, ja tā padomā, ne viens vien vēlas vairāk saņemt, nevis mainīt darbavietu.
Mērķis cēls, bet kā to sasniegt? Sarunbiedres norādīja, ka viens, ko var darīt pašvaldības, ir jaunās paaudzes izglītošana. Skolās bērniem jāmāca viņiem nepieciešamais un noderīgais, lai strādātu reģionā – jāattīsta darbam reģionā nepieciešamās kompetences. Piemēram, ļoti laba ir programma, kurā jaunieši veido mācību uzņēmumus. – Pat ja bērni nekļūs par uzņēmējiem, tas viņiem palīdzēs būt darbiniekiem, kuri prot par sevi pastāvēt, – teica Guna. Viņa pauda pārliecību, ka te vietā runāt par nacionālo pašapziņu. Mūsu bērniem jādod tādas zināšanas, lai viņi būtu spējīgi konkurēt ar vienaudžiem pasaulē. Vēlreiz atgriežamies pie tā, ka tik mazai valstij kā mums svarīgs ikviens cilvēks, kurš var strādāt tai un kopējai sabiedrības labklājībai.
Jāpiebilst, ka arī VPR organizē aktivitātes jauniešu uzņēmējspējas attīstībai. Protams, tāpat tiek strādāts ar uzņēmējiem, piemēram, organizējot mācības darbiniekiem, palīdzot meklēt risinājumus, kā strādāt efektīvāk u.tml. Pie šīs tēmas gan atgriezīsimies kādā no nākamajiem avīzes numuriem.
Gatavi darīt vairāk
Vēl VPR cenšas aiznest reģiona skatījumu dažādos jautājumos līdz varas gaiteņiem Rīgā. Ar to veicas dažādi. – Mēs būtu gatavi uzņemties vairāk funkciju tā vietā, lai strādātu no projekta uz projektu, – teica Guna. Viena joma, kas interesē VPR, ir mobilitāte, tālab ir arī vīzija, kā varētu uzlabot, teiksim, sabiedriskā transporta sistēmu, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk nokļūt tur, kur nepieciešams. Tā nav vienīgā. Par to ik pa laikam valsts līmenī tiek runāts, bet ar runām viss arī beidzas…
Limbažu novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs bilda, ka reģioniem pārņemt valsts funkcijas būtu lietderīgi tad, ja tās varētu izpildīt par 10% efektīvāk. – Devāmies uz Ministru kabinetu ar sarakstu, ko varētu uzņemties, – viņš apliecināja. Tas beidzās ar neko. Viņš pieminēja dažus Saeimas deputātus, kuri nezina, ka tādi reģioni ir, nemaz nerunājot par to, ka ar tiem varētu rēķināties. – Reģioniem nedod varu, jo tas liegtu iespēju kādam Ministru kabinetā ieiet pa sētas durvīm, lai sakārtotu to, ko vajag. Spēles noteikumi būtu uz galda, pārējās pašvaldības redzētu, kas notiek, – komentēja novada vadītājs. Viņš piebilda, ka jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam varētu būt interese stiprināt reģionus. Laiks rādīs.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
