Vērīgākie Ausekļa lasītāji noteikti gadu gaitā ir ievērojuši mūsu laikraksta tematisko pielikumu Zini, sargā, copē. Šis ir projekts, ko īstenojam sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību un kam finansiālu atbalstu piešķīris Valsts zivju fonds. Pēc gada pārtraukuma atkal to piedāvājam saviem lasītājiem, un šī būs jau devītā sezona, kad tematiskajās lappusēs (kopskaitā iecerēti 10 pielikumi) stāstīsim par aktualitātēm, saistītām ar ūdeņu apsaimniekošanu un zivju tematiku. Šoreiz kā mūsu sadarbības partneris iesaistījusies arī biedrība Makšķernieku klubs «Salackrasti».
Ja vēlaties palasīt iepriekšējo gadu Zini, sargā, copē publikācijas, tās visas, sākot jau no 2017. gada, var atrast Ausekļa mājaslapas sadaļā Projekti.
Mednieku un makšķernieku klubs Pāle pirmoreiz saņēmis Zivju fonda atbalstu zivju resursu pavairošanai
Viens no projektiem, kas šogad saņēmis Valsts zivju fonda atbalstu zivju resursu pavairošanai un atražošanai, ir biedrības Mednieku un makšķernieku klubs «Pāle» pieteikums, lai varētu vietējā ūdenskrātuvē jeb – kā reizēm tā tiek nosaukta – dīķī papildināt zandartu skaitu.
Pērnvasar ūdenskrātuvē, ko klubs nomā no pašvaldības un apsaimnieko, pirmoreiz notika zinātniski pētnieciskā zveja. To veica Cēsu novada uzņēmuma SIA Saldūdeņu risinājumi komanda, lai noskaidrotu, kādu sugu zivis tur mitinās, sagatavotu ieteikumus turpmākai apsaimniekošanai. – Mums ieteica ūdenskrātuvē papildināt tieši zandartu krājumus, – pastāstīja apsaimniekojošās biedrības valdes pārstāvis Kristaps Bojans. Tā nu sagatavots projekta pieteikums, kas guvis Zivju fonda akceptu, lai dīķī katru otro gadu ielaistu 2000 vienvasaras zandartu mazuļus. – Pirmoreiz zivju resursus papildinām, rakstot projektu un saņemot fonda atbalstu. Iepriekš pēc pašu iniciatīvas esam to darījuši par kluba finansēm, arī līdzekļiem, kas iegūti par makšķerēšanas licencēm. Par zandartu daudzuma papildināšanu tiešām bijis jādomā, jo makšķerniekiem par tiem ir interese. Turklāt jāņem vērā fakts, ka šī nav ūdenskrātuve, kur zandarti paši strauji vairotos. Jāpalīdz, lai krājums atražotos.
Šobrīd apzinātas zivjaudzētavas un veikta cenu aptauja, lai izvēlētos atbilstošāko un izdevīgāko, no kurienes mazos zandartiņus vest uz Pāli. – Vedīsim paši. Tos iepilda īpašos maisos ar ūdeni, sapilda ar skābekli un – aiziet! Braucam šurp, – gaidāmo procesu raksturo biedrības valdes pārstāvis.
x x x
Limbažu novada pašvaldības aģentūras LAUTA publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas ALDA vadītājs Jānis Remess atgādināja, ka novada ūdenstilpēs zivju resursi papildināti regulāri, izmantojot Zivju fonda atbalstu. Pašlaik pēc pētnieciskās zvejas rezultātiem zinātnieki nesaskata nepieciešamību papildināt Limbažu Lielezera un arī Dūņezera krājumus. Tur zivis pašas veiksmīgi tiek galā ar šo darbiņu. Šogad paredzēts veikt kontrolzveju Augstrozes Lielezerā un Lādes ezerā. Pēc tam varēs izvērtēt, vai tur vajadzēs dažādot un papildināt ar kādām zivju sugām. – Varbūt nākotnē nāksies domāt par līdaku mazuļiem, – spriež J. Remess. Turklāt jāņem vērā, kā situāciju ietekmē laikapstākļi, piemēram, liels sals ziemās vai karstas vasaras. Īpaši tas ietekmē seklākas ūdenstilpes kā Dūņezeru un Augstrozes Lielezeru. Taču par to var spriest pēc pētnieciskās zvejas.
Laila PAEGLE
Dūņezerā veiksmīgi atklāta ALDA kausa jaunā sezona
Makšķerēšanas sporta entuziasti maija trešajā svētdienā Sudraba ceļojošā ALDA kausa izcīņas jauno sezonu atklāja Limbažu Dūņezerā. Novada pašvaldības aģentūras LAUTA organizētājās sacensībās startēja 20 komandu. Pieredzējušajiem dalībniekiem pievienojās jauni interesenti, tāpat bija copmaņi, kuri kausa izcīņā atgriezās pēc pārtraukuma. Gatavojoties startam, dalībnieki bijuši diezgan pesimistiski, jo, kad iepriekš te pārbaudījuši copes veiksmi, ūdens līmenis bijis zems un zivis neķērās. Šķita, ka tā, visticamāk, būs arī maču laikā. Rezultāti pierādīja pretējo. Pirmās noķertās zivs foto kopējā sacensību WhatsApp grupā tika publicēts jau desmitajā minūtē, nākamā – pēc minūtes.
Makšķernieki Sudraba ceļojošā ALDA kausa izcīņas jauno sezonu atklāja Limbažu Dūņezerā
Komandas savu veiksmi un prasmes pārbaudīja visos trīs Dūņezera plačos. Tuvojoties sacensību noslēgumam, makšķernieki kopējā čatā bija iesūtījuši jau aptuveni 30 zivju attēlus. Vairākām komandām gan tobrīd vēl nebija neviena ieskaites loma, jo ķērās zemmēra līdaciņas un asari, gana daudz bija arī tukšo copju. Vairākiem makšķerniekiem zivis gan pieķērušās, bet pasprukušas. Dažs, izmēģinot vairākas pieejas, meklēja labāko veidu, kā pievilināt lomu. Cita ekipāža tikmēr vilka vienu līdaku pēc otras. Makšķerniekiem bijuši arī negaidītāki lomi – breksis un pat puskilogramīga gliemene. Kopējais secinājums bija, ka Dūņezers ir interesants un tajā orientējas tikai labi šīs ūdenstilpes pazinēji. Citiem šeit vajadzīga veiksme. Limbažu komanda Tēvs un dēls (Bruno un Dāvis Taulavičus) pie ieskaites līdakas (53 cm) tika sacensību pēdējā pusstundā. – Gandarījums, ka nav velti septiņas stundas laivā nosēdētas, – teic Dāvis. Sarunbiedri šogad apņēmušies pārbaudīt veiksmi visos ALDA kausa posmos. Iepriekš citā komandas sastāvā startējis tikai atsevišķos kausa izcīņas ezeros. Arī Fox Raids (Normunds Trantovskis un Ralfs Ciganskis) pie līdakas tika sacīkšu otrajā pusē. – Nav slikti. Būs labākas reizes, – sprieda Ralfs. Pēc vairāk nekā 40 gadu pārtraukuma Dūņezerā makšķerēja stienietis Guntis Podnieks (komanda Būt vai nebūt). Viņa lomā bija viena līdaka. Par dalību sacensībās domājis jau agrāk, bet nebijis pārinieka. Pirmoreiz ALDA kausa izcīņā viņš iesaistījās aizvadītajā gadā, tiesa, pirmais posms Dūņezerā izpalika, šogad apņēmies piedalīties visos.
Šī ir otrā sacensību sezona, kurā komandu rezultātu nosaka loma kopējais garums kvadrātā. Rezultātā ieskaita katras ekipāžas piecus garākos asarus (no 19 cm), tikpat līdakas (no 50 cm) un zandartus (no 45 cm). Dalībnieki var izvēlēties – noķertās mēra zivis paturēt un vest krastā vai nomērīt, dokumentēt un atlaist. Ja no katras sugas nocopēta vismaz viena zivs (Dūņezera gadījumā divas līdakas un asaris), komandas rezultāts tiek reizināts ar koeficientu 1,5.
Sacensību organizators, pašvaldības Publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Jānis Remess vērtē, ka pretēji copmaņu bažām pirmais posms noslēdzās veiksmīgi. Dalībnieki tikuši kopumā pie 36 līdakām un septiņiem asariem. Ieskaites lomi bija 14 komandām. Lielākā daļa zivju pēc nomērīšanas un dokumentēšanas palaistas atpakaļ. Dūnītī turpina peldēt arī sacīkšu lielākā – metru garā – līdaka, ko laimējās noķert Zemmēram (tēvs un dēls Jānis un Karels Andžāni). Vietu sadalījumu Dūņezera posmā noteica koeficienta piemērošana. Uzvaru svinēja valmierieši Asaru bieds (Didzis Sprukts un Jānis Gabrāns), kuru lomā bija gan līdakas, gan asari. Sudraba vietu ieņēma Laimīgie no Limbažu auto (Kaspars Ozoliņš un Niks Kuzmanis), bet trešie bija JG (Jānis Bitenieks un Guntis Grinbergs). Otrajā trijniekā ierindojās komandas Dropētāji džigo uz atvadām (Lauris Bērziņš un Jānis Butlers), Zemmērs un AB&AB (Aivars Balodis un Andris Briedis).
Veicināšanas balvas par katru zivju sugu šoreiz saņēma tie, kuri pirmie ievietoja sava guvuma bildi kopējā sacensību WhatsApp grupā. Par pirmo līdaku sumināja Sandiju Rasteni no Svētdienas makšķerniekiem, par otro – Imantu Grabovski no Lauztajiem airiem, bet par asari – komandu Hāni R (Andrejs un Gustavs Hāni). Kartupeļu maisu no z.s. Mazpīpari par mazāko ieskaites lomu (līdaku) saņēma jaunpienācēji no Valmieras puses – komanda Kaimiņi (Sandijs Miezis un Atis Sietinsons). Viņus piedalīties pamudinājis copes kolēģis D. Sprukts no Asaru bieda. Sarunbiedri priecājās, ka todien nepalika bešā, jo tik seklā ezerā kā Dūnītis makšķerējuši pirmoreiz. Bijis interesanti. Abi apsver domu pirms nākamā sacensību posma doties uz attiecīgo ezeru patrenēties un mēģināt kādus knifus izvilināt arī no Didža.
Pēc apbalvošanas visi sacīja paldies Dūņezeram un uzvarētāji izlozēja nākamā posma norises vietu. Makšķernieki tiksies 21. jūnijā Augstrozes Lielezerā. Noslēgumā dalībnieki iestiprinājās ar Guntras Remeses gatavoto skābeņu zupu.
ALDA kausa izcīņa norisināsies ierastajos sešos ezeros – pašvaldības publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas aprūpē esošajos Dūnītī, Limbažu un Augstrozes Lielezerā, kā arī Āsteres, Katvaru un Lādezerā. Makšķernieku sapulcē pavasarī sākotnēji spriests par Katvarezera izņemšanu no norises vietu saraksta, jo tas šķitis par mazu, lai vienlaikus tajā rosītos sacensību dalībnieki un karpu makšķerētāji. Vienojušies, ka tomēr turpināsies ierastā kārtība un kausa izcīņas posms tur būs.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
P.S. Vairāk attēlu no sacensībām – Ausekļa mājaslapas sadaļā Galerijas.
