Septembris ir ābolu laiks, kad dažviet pat notiek šo augļu svētki. Tiesa, ābolu audzētāji nav īsti apmierināti, jo raža esot paskopa. To atzīst arī Lāsma Jonele no mūspuses lielākās ābolu audzētājas – bioloģiskās zemnieku saimniecības Reķi. Šoreiz saimniece par to stāsta viena, jo vīrs Uldis ir aizsteidzies kult graudus.
– Šogad ābolu sausās vasaras dēļ salīdzinoši ir maz, arī izmērā augļi ir mazāki, kas ir normāli, ja kokiem trūkst mitruma, – Lāsma secina. Reķu dārziem gandrīz divus mēnešus lietus mākoņi gājuši garām. Situāciju mazliet glābušas augusta lietavas, lai gan daļu ražas koki sausumā bija jau nometuši. Sarunbiedre bilst, ka lauksaimniecība allaž ir pakļauta laikapstākļu untumu radītajiem riskiem, ar to ir jārēķinās. Lāsma gan lēš, ka varbūt mazākās platībās ir arī dārzi, kas tik ļoti necieta no sausuma un kur raža ir gana laba. Vai skopākas ražas nozīmē, ka līdz jaunai ražai pēc āboliem būs lielāks pieprasījums un to cenas augs? – Par pieprasījumu grūti spriest, bet cena būs augstāka pati par sevi. Tas ir loģiski, jo sadārdzinājušies lauksaimniecības resursi – degviela, elektrība un tā tālāk, – lēš saimniece. Runājot par ražas apjomu, kvalitāti un realizēšanu varēšot spriest, kad āboli būs pilnībā novākti. – Jāņem arī vērā, ka bioloģiski apsaimniekotajos dārzos skaisto ābolu īpatsvars ir mazāks nekā miglotajos, – Lāsma uzsver.
