Tāds silts un saulains laiks, kāds nupat bija, agronomiem rada trauksmes sajūtu. Jāseko, kas notiek ar zemi, cik strauji vai lēni tā žūst, jāsagatavo sēkla sējai u.tml. – Interesanti. Ilgus gadus nostrādāju par agronomi, tomēr nekad nemanīju, kā kokiem saplaukst lapas. Vienmēr bijusi tik liela steiga. Pavasaris man ir tikai tagad, vecumā, – spriež ungurpiliete Ilga Možvillo.
Ziemā, kad Limbažu konsultāciju birojā uz Latvijas Agronomu biedrības Limbažu nodaļas 30 gadu jubileju un tās atjaunošanu bija pulcējies mūspuses agronomu zieds, Breša zemniece I. Možvillo atbrauca ar meitu Santu, kura arī ir diplomēta agronome. Gada nogalē Ilgai apritēs jau 85 gadi, tomēr viņa arvien vēl ir z.s. Celmiņi īpašniece. Tur senāk bija viņas bērnības mājas – tēvs tās uzcēla uz zemes, ko saņēma par dalību Brīvības cīņās. Diemžēl laikā, kad padomju varai radās plāns iznīcināt lauku viensētas, Celmiņus, kā Ilga saka, iedzina zemē. Nekas no tiem pāri nepalika. Tomēr tur viņai ir atgūtā 20 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meža platība ir 34 ha. Īpašumā gan ir pamati, ko ielēja jaunas fermas būvniecībai. Jā, tāds bija ģimenes plāns – būvēt slaucamo govju kūti, arī dzīvojamo māju. Tomēr līdz ar kolhozu ēras sabrukumu viss sagriezās tā, ka no ieceres nekas neiznāca, lai gan fermas projekts viņiem bija izstrādāts.
