Ozolainē, t.s. līvānietē dzīvojošais Aldis Bērziņš nav no tiem cilvēkiem, kurš saka – visu dzīvē esmu izdarījis, nu varu sēdēt un baudīt augļus. Viņš joprojām ir meklējumos, kā pavadīt savu ikdienu un arī svētkus. Alda dzīve arvien grozījusies ap Limbažiem. Te dzimis, Viļķenes pagastā netālu no Šķirstiņiem pavadījis vasaras kopā ar draugiem, apgūstot Svētupi un Āsteres ezeru. Lai arī sarunā ir atvērts, tomēr par skolas gadiem Limbažos negrib runāt. Bijis nepaklausīgs, dzīvojis patstāvīgi, brīvsolī. Arguments tam – mamma mūždien strādājusi: Limbažu pienā maiņa sākusies pulksten sešos no rīta vai beigusies vakarā desmitos. No sarunas var secināt – ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, tieši šo dzīves posmu viņš, iespējams, gribētu mainīt. – Bet es nesūdzos. Esmu tur, kur esmu, un viss, kas man ir, – paša gādāts, – teic Aldis.



