Alojas pagastā netālu no Dzērves purva atrodas z.s. Upītes. Nu jau vairāk nekā piecus gadus tur saimnieko Armands Priedols. Viņš šaipusē nokļuvis, meklējot lauku īpašumu pusceļā starp mājām Jūrmalā un Igauniju. Armands stāsta, ka izbraukājis Latvijas pierobežu, sākot jau no Apes, bet Upītes uzrunājušas ar ainavisko dabu un kluso apkārtni, turklāt atbildušas meklētajam. – 25 gadus nostrādāju finanšu jomā, bet vēlējos darīt ko citu. Biju iepazinies ar smiltsērkšķu audzētājiem no Igaunijas, un mani ieinteresēja iespējamā sadarbība. Armands savulaik absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, tomēr šajā jomā līdz šim nav strādājis, tāpēc īpašums laukos ļāvis gūt gan jaunas prasmes, gan zināšanas.
Vairāk nekā puse no Upīšu 40 ha teritorijas – 22 ha – atvēlēti smiltsērkšķu stādījumiem. Pirmie kociņi dēstīti pirms pieciem gadiem, bet nopietnākā stādīšana notikusi gadu vēlāk. Tad vispirms zemē ierīkota laistīšanas sistēma, pēc tam augsne pārklāta ar agroplēvi, un iestādīti apmēram 30 tūkstoši stādu. – Ja visus šos kociņus saliktu taisnā rindā vienu aiz otra, sanāktu 60 kilometri, – sarēķinājis audzētājs. Pirms īpašuma iegādes veiktas augsnes analīzes, un rezultāti viņu iepriecinājuši. – Iepriekšējie saimnieki nodarbojās ar lopkopību, māju tuvumā bija pļavas, kur govis ganījās. Un to var just, ka zeme ir auglīga. Smiltsērkšķi aug ļoti labi. Lielākās rūpes stādījumi prasa, kamēr vēl mazi, – pirmos pāris gadu. Nu jau atliek vien platības appļaut. Pagaidām nav bijusi vajadzība arī pēc koku vainagu veidošanas. Audzētājs spriež, ka vajadzīgo formu un augstumu tiem piešķirs, vācot ražu, jo tad ogas nogriezīs ar visiem zariem.
