Šodien vārdsvētki ir arī salacgrīvietei Antai EGLĪTEI. Tiesa, nu jau kādu pusgadu viņas ikdiena lielākoties paiet Jelgavā, taču aizvien Salacgrīvu, kur uzaugusi, uzskata par mājām. Tur mīt viņas vecāki Ilze un Nikolajs, ar kuriem joprojām uztur siltas attiecības, sazvanās, pārrunā, kā pagājusi diena. – Parasti aizbraucu turp divreiz mēnesī. Kad bērniem skolā brīvlaiks, tad ciemojamies ilgāk. Labi tas, ka Salacgrīvā skolai blakus ir bērnudārzs un mazajiem ērti pieejami rotaļlaukumi. Tāpat ir upe, jūra, pie vecāku mājas savs dārzs, kur izaug viss vajadzīgais, – vērtē sarunbiedre. Mīnuss esot tas, ka mazpilsētā grūti atrast darbu – sevišķi, ja nav piemērotas izglītības, kaut vēlme strādāt ir. Vēl viņu skumdina, ja cilvēks cenšas laboties, bet apkārtējie tik un tā redz tikai slikto.
