Senos laikos, kad Antra Jančevska ar savu ģimeni vēl dzīvoja Staicelē, viņa kopā ar vienaudzēm sapņoja par Rīgu. Tomēr gāja laiks, un Salacas krasta meitene iedomu par dzīvošanu galvaspilsētā atmeta. Esot vecākajai trīs bērnu ģimenē, Antrai nereti bija jāuzmana jaunākie – brālis Dzintars, kurš gan tagad ir Rīgā, un māsa Ieva, kas nu kļuvusi par jelgavnieci. Bērnībā tēvs vecāko meitu ņēmis līdzi uz upi, kur Antrai ar mazo makšķerīti bija jāsaķer tētim spiningošanai vajadzīgie grunduļi. Tomēr par lielu makšķernieci viņa nav kļuvusi, lai gan Salaca, sevišķi vasarā, arvien liekas noslēpumaini jauka. Vēl viņai bērnības atmiņas saistās ar bānīti. Vectētiņš bija dzelzceļnieks un dažreiz atļāva mazmeitai pavizināties ar vilcienu, kas likās liels un skaļš, bet patiesībā bija mazs.
