Rīt – tieši latviešiem tik īpašās Māras dienas priekšvakarā – Skultes kultūras integrācijas centrā atklās Māras SKRIDES gleznu izstādi Ar dziesmu un otu. Pat daudziem Mārītes (tā viņu parasti sauc draugi) ilgu gadu paziņām vēsts, ka diriģente arī glezno, bija patiess pārsteigums. – Tas visu mūžu bijis mans nepiepildīts sapnis, taču tikai tagad varu to īstenot, – atzinās Māra, kad pagājušonedēļ viesojos Skultē viņas mājās ar zīmīgo nosaukumu Dziesmas. Tobrīd izstādei paredzētās gleznas jau bija saliktas cita pie citas, domājot par vešanu uz kultūras centru. Kāda vēl tika palabota, vienai beidzot uzvilkts paraksts, vēl citai vajadzēja piemeklēt rāmi. Mēs ar Mārīti runājāmies plašajā telpā ar milzu logiem, pa kuriem visu spoži apspīdēja pavasara saule. – Vasarās šeit grūti gleznot, jo spilgtā gaisma traucē, tad molbertu velku no viena stūra uz otru, meklējot ēnu. Klausoties mājas saimnieces stāstījumā, sapratu, ka sarunbiedri vajadzētu filmēt, lai redzami viņas žesti, roku kustības kā diriģējot, sirsnīgais smaids, dzirdama aizrautīgā balss un dzidrie smiekli…
