Ja agrāk saplīsušu lietu labošana bija gan ekonomisku iemeslu, gan vispārpieņemtu vērtību noteikta norma, tad mūsdienās, it īpaši attīstītajās valstīs, izplatītāka ir ātra nomaiņa. Kāpēc izmest un aizvietot ir kļuvis svarīgāk nekā salabot? Un vai tas kaut ko liecina ne tikai par patēriņa paradumiem, bet arī par attiecību veidošanu? Tajā saskatāmas spēcīgas paralēles: labošanas kultūra nozīmē dziļāku saikni – gan ar lietām, gan ar cilvēkiem, bet aizvietošana – gluži pretējo.
Attieksme pret lietām parāda attieksmi arī pret cilvēkiem



