– Ir liels prieks no rīta, dzerot kafiju, pa logu skatīties, kā tie barotavā rosās, lidinās. Tas tiešām ir fantastiski! Rīts uzreiz iesākas pozitīvi, – teic vidrižniece Ginta Ažuka, kura jau vairākus gadus aukstajā gadalaikā piebaro putnus.
Pirms vairākiem gadiem tētis viņai dzimšanas dienā uzdāvināja koka statīvus, uz kuriem iekārtot cienasta vietas tieši iepretim mājas logam. Nu gan brālis Jānis uz jubileju uzdāvināja jaunu (dizaina elements – piestiprinātais ābeļzars – ņemts no brāļa dārza), jo tēta dotie savu laiku bija nokalpojuši. Ginta aizraujas ar fotografēšanu, un barotavas ciemiņi allaž ir skaisti modeļi. – No rīta, tiklīdz atveru acis, jāsteidz piebērt visas barotavas. Sezonas laikā tie apēd ļoti daudz saulespuķu sēklas. Bet esmu iesākusi un jāturpina to darīt. Viņi gaida. Ja kādu rītu aizkavējos ar barotavas papildināšanu, man jau klauvē pie loga – sak’, cik ilgi var gulēt, – smejas vidrižniece. Viņa priecājas par dažādajiem putniem, kas ierodas uz cienastu. Lielā vairumā ir zīlītes un zvirbuļi, bet atlido arī sarkankrūtīši, dzilnīši, citi putni. Sarunbiedre atminas, ka pirmajos gados, tiklīdz ieradies kāds neredzētāks spārnainis, steigusi lūkot putnu grāmatā, kas tad ir šis ciemiņš. Nu jau lielākoties visi zināmi.
