Pagājušās nedēļas ceturtdienā Skultes pagasta pārvalde aicināja iedzīvotājus uz informatīvu sapulci par skolēnu autobusa turpmāku izmantošanu. Pirms tam miestiņā bija paklīdušas runas, ka tāda vairs nebūs. Šajā sakarā, prasot dzeltenā busiņa saglabāšanu, bija tapusi arī kāda iedzīvotāja vēstule Limbažu novada vadībai. Tā saņēmusi arī lūgumu nodrošināt pavadoni šajā busiņā. Pēdējā laikā gan šī štata vieta bija brīva. Pašvaldībā nolēma – lai arī vēl nav pielikts punkts izpētei par pašu un CATA autobusu lietderīgu izmantošanu, ar cilvēkiem jārunā tūlīt. Solīts gan bija, ka sarunā piedalīsies arī sabiedriskā transporta sniedzēja pārstāvis, bet tieši tādēļ, ka vēl nav īstas skaidrības, saietu ar savu klātbūtni viņš nepagodināja. Tas gan ne pa jokam saniknoja vienu otru klātesošo, jo vairāki cilvēki bija gatavi izteikt savas pretenzijas tieši CATA. Jāteic, ka zālē, kurā bija savi 30 vai nedaudz vairāk cilvēku, valdīja neapmierinātības un neuzticēšanās atmosfēra. No klātesošajiem izskanēja, ka lietas tiek kārtotas viņiem aiz muguras. Cilvēki uzdeva vienus un tos pašus jautājumus, nedzirdot vai arī nesaprotot (negribot dzirdēt un saprast) atbildes. Iespējams, ka pašvaldības pārstāvjiem, kuri atbildēja, vajadzēja runāto tā kārtīgi salikt pa plauktiem. Jo no zālē sēdošajiem viens runāja par māti, otrs par meitu, bet trešais par meitas kleitu, tā teikt – katru satrauca kas cits…
