Ideja par ceļojumu uz kaimiņvalsti Baltkrieviju man iepatikās divu iemeslu dēļ. Pirmais – ērtības. Tā kā braucienu rīkoja limbažnieces Elvīras Bāliņas tūrisma birojs, tas nozīmēja, ka nevajadzēs raizēties, kurš rīta agrumā aizvedīs uz Rīgu un naktī atgriežoties atbrauks pretī. Limbažos autobusā iekāpjam un turpat arī izkāpjam. Turklāt ceļabiedri lielākoties pazīstami, tā teikt, ceļošu kopā ar savējiem. Otrs un galvenais iemesls – līdz šim nebiju Baltkrievijā bijusi. Likās, būs interesanti tā kā nedaudz paceļot arī laikā, jo manos priekšstatos kaimiņvalsts joprojām saistījās ar padomju tradīcijām un – atvainojiet! – atpalicību. Eiropas Savienības iedzīvotājas augstprātībā jau iztēlojos žigulīšus, kas braukalē pa baltkrievu sādžām, bet ļautiņi ģērbti pēc mūsu 80. gadu modes. Lūk, šajā ziņā pamatīgi alojos. Kaut tagad pēc brauciena pagājis jau pailgs laiciņš, kaimiņvalstī redzētais joprojām ir prātā un raisa pārdomas.
