Tie, kuri seko Limbažu novada literātu domubiedru grupas aktivitātēm, iespējams, pamanījuši, ka samērā nesen tai pievienojies jauns dalībnieks Kristofs GIRGENSONS. Viņa radošo veikumu mazliet jau varēja iepazīt Ausekļa lappusē Radošā pietura augustā. Patlaban sarunbiedra dzīve rit starp laukiem Viļķenes pagastā un Rīgu. Mūspuse viņam pazīstama kopš bērnības – gan Limbaži, gan Liepupes un Salacgrīvas pagasts (Mežciems, Vitrupe, Meleku līcis, Mantiņu klintis). Līdz apmēram pusaudža vecumam viņš nereti devies izlūkot apkārtni. Dažkārt pastaiga sākusies agri no rīta, vietumis, lai atpūtinātu kājas, nobraucis kādu gabaliņu ar autobusu, kas tad kursējis gana bieži. Kad sagribējies ieturēt maltīti, iegājis kādā veikalā, nopircis baltmaizi un turpat ieturējies, uzkozdams līdzpaņemto desu. – Veikali savā veidā bija kā kontroles un atskaites punkti, lai mamma un viņas draugi zinātu, ka ar mani viss kārtībā. Caur tur pieejamo vienīgo tālruni to varēja arī pavēstīt tālāk tāpat kā citus apkaimes jaunumus. No tā perioda saglabājies daudz krāšņu iespaidu un atmiņu, – atzīst Kristofs.
Bērnības takas un sastaptie ļaudis veidoja Kristofa pasaules redzējumu
