To, ka pasažieru autobuss pieder citai firmai, ne ierastajai AS CATA, 1. jūlija rītā pamanu jau pirmajā brīdī pēc iekāpšanas autobusā Lēdurgā. Dodos uz Limbažiem. Todien pasažieru pārvadājumus Limbažu novadā pārņēma VTU Valmiera. Braucamais atripo septiņas minūtes pēc paredzētā laika. Pie stūres sēž nepazīstams šoferis. Apsveicu viņu ar pirmo darba dienu un pasniedzu monētu. No apsveikuma viņš tik ļoti samulst, ka pēc biļetes izdrukāšanas atdod man atpakaļ gan papīrīti, gan naudu. Tikai pēc mana skatiena saprot, ka monēta bija domāta ne tikai paturēšanai rokā, bet arī kā samaksa, un to paņem. – Agrāk strādāju administrācijā, tagad jāpabraukā arī, – viņš pasmaida un piebilst: – Viss ir normāli. Gan jau cilvēki pieradīs. Brauciens rit pa ierasto maršrutu. Autobuss pāris reižu noslāpst, taču Limbažus sasniedzam tās pašas septiņas minūtes vēlāk, nekā paredzēts.
Braucam pa jaunam: kā valmierieši pārņem pasažieru pārvadājumus mūspusē



