Kādā aukstā februāra rītā Limbažos ieripoja automobilis, ko Latvijas ielās un ceļos pēdējos gados redz reti – košs, zaļganzils ZAZ jeb Zaporožec, ko tautā sauc vienkārši par zapiņu. Tā īpašnieks un vadītājs Intars PAVLOVIČS un līdzbraucēja Linda TABORE mūsu pilsētu bija izvēlējušies par pēdējo apstāšanās punktu nedēļu ilgušā ziemas ceļojumā pa Latviju. Tukumnieki tā laikā mēroja 1250 km. Būtu bijis grēks neizmantot iespēju aprunāties. Kaut tādēļ vien, lai pajautātu, vai ar šādu spēkratu ziemā vispār var tālu tikt! Intars un Linda teic, ka sals nebūt nav lielākais šķērslis, ko spēj pārvarēt šāda mašīniņa, ko paši mēdz mīļi raksturot arī kā mazo tanku. Klausoties viņu stāstos, jāsecina, ka ir savi izaicinājumi, ceļojot ar auto, kas atbilst padomju laika izpratnei par komfortu… Taču prieks, ko gūst braucēji paši un sagādā apkārtējiem, ir daudzkārt lielāks un atsver jebkādas grūtības.
Braukšana ar “zapiņu” rada pozitīvas emocijas un satuvina cilvēkus
