Svētdienas pusdienlaikā īpašs notikums risinājās Salacas krastā Salacgrīvā pie keramiķa Imanta Klīdzēja. Tika atvērts viņa naborigama ceplis. Mākslinieks to kurina tikai reizi gadā, un tad ceplī tiek likti gan paša un kolēģu, gan mācekļu darbi. Šoreiz tas bija Salacgrīvas mākslas skolas un Teikas vidusskolas audzēkņu veikums. – Šogad piedalījāmies vienpadsmit profesionāli mākslinieki, – pastāstīja pats cepļa saimnieks, bet par mācekļu skaitu pajokoja – viņus nevar precīzi saskaitīt, nu vismaz pussimts. Pedagogi bija atlasījuši audzēkņu darbiņus tā, lai katram vismaz viens tiktu krāsnī.
Cepļa iesildīšana sākās jau trešdien, bet īstā kurināšana – ceturtdien. Un tad trīs diennaktis bez pārtraukuma kūrās krāsns, lai tūkstoš grādu karstumā dzimtu brīnums. Cepļa pirmajā kambarī temperatūra sasniedza 1300 grādu, otrajā – 1280. – Šādā karstumā parastā glazūra zaudē savu pamattoni, uguns ar to izdara savas korekcijas, toties pelni kļūst par glazūru, – brīnuma tapšanu centās skaidrot I. Klīdzējs. – Lai krāsni uzsildītu un pēc tam noturētu šādu temperatūru, vajadzīgas piecas kurinātāju maiņas. Šoreiz mums lieli palīgi bija Porcelāna muzeja darbinieki pilnā sastāvā, kas visu šo nedēļu dzīvoja Salacgrīvā, strādāja pie sava izpētes darba un nodrošināja arī trīs kurinātāju maiņas. Cepļa kuršanai izlietoja 4 m³ malkas. Un svētdien bija pienācis tik gaidītais brīdis skatīt, kādi pārsteigumi liesmās radušies.
