Patlaban valsts augstākā lēmējvara apspriež nākamā gada budžeta projektu. Cik zināms, tas paredz pildīt savulaik mediķiem un pedagogiem dotos solījumus par algu paaugstināšanu. Bet arī citas jomas gaida valdības un Saeimas solījumu izpildi. Viena no tām ir ceļi. Pēdējā laikā par to runāts daudz. Īpaši kovida un arī gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sakarībā. Pandēmija pavasara pusē lika izšķirties par papildu 75 miljonu eiro piešķiršanu šai nozarei ekonomikas sildīšanai, savukārt ATR burtiski prasīja pasolīt kādu burkānu, lai sabiedrība saprastu, ka no reformas būs labums. Tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tapa cerību karte, kurā plānots sakārtot 900 km reģionālo un vietējo ceļu. Šim mērķim trijos gados solīts atvēlēt 300 miljonu eiro. Jau tad, kad ministrs Juris Pūce to dažādās auditorijās deklarēja, var teikt, ka visi, tostarp pašvaldību pārstāvji un arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, neticībā grozīja galvas. No kurienes tāda nauda?
Būt vai nebūt – tāds ir jautājums par ceļu nozares dzīvi nākamgad
