Smēķēšana parasti ir ieradums, kura sekas nejūtam uzreiz, bet gan ilgākā laika posmā – kad cigarešu lietošana jau ir kļuvusi par grūti atmetamu atkarību. Visbiežāk cigarešu regulāra lietošana noved pie ļoti nopietniem veselības traucējumiem – sirds un asinsvadu, plaušu un elpceļu slimībām. Pirmais, ar ko smēķētājs parasti saskaras, ir grūtības sportojot, jo smēķēšana negatīvi ietekmē fizisko sagatavotību. Tāpat smēķētājiem straujāk noveco āda, dzeltē zobi un iekaist smaganas.
Vīriešus skar vairāk
Smēķēšana ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Latvijā mūža ilguma atšķirība starp dzimumiem ir vairāk nekā deviņi gadi. Vidējais mūža ilgums 2020. gadā vīriešiem bija 70,9, sievietēm – 80,1 gads. Vīrieši vairāk pakļauti tādiem dzīvesveida veselības riska faktoriem kā smēķēšana un alkohola lietošana. Vīrieši Latvijā cigaretes smēķē gandrīz trīs reizes vairāk (35%) nekā sievietes (12%). Tabakas lietošana, ietverot tiešo un pasīvo smēķēšanu, 2019. gadā izraisīja aptuveni 15% jeb 4100 no visiem nāves gadījumiem.
Dūmi smird un nogalina
Cigarešu kaitīgas ietekmes galvenais cēlonis ir tabakas dedzināšanas process un dūmu ieelpošana. Tabaka cigaretē sadeg līdz pat 900°C temperatūrā. To dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas – var izraisīt vēzi. Cigarešu dūmu tuvumā cieš visi, un, jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas sekas ir iespējamas. Dūmos esošās vielas var izraisīt sirdslēkmi, insultu, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt kopējo imūnsistēmu. Dažas no cilvēka veselībai kaitīgākajām vielām ir darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un svins.
Šī paša degšanas procesa dēļ cilvēka veselībai kaitīgas ir arī ūdenspīpes. Pētījumi parāda, ka vienas ūdenspīpes izsmēķēšanas laikā ieelpotās darvas daudzums var būt ekvivalents 5–10 cigarešu paciņu izsmēķēšanai. Darva vispār tiek uzskatīta par vienu no visbīstamākajiem ķīmisko vielu “kokteiļiem”, ko var atrast cigaretēs. To tradicionāli izmanto ceļu asfaltēšanai, bet cigaretēs darva aktivizējas aizdedzināšanas brīdī. Darvas toksīni var ietekmēt visus ķermeņa orgānus. Cigarešu dūmos esošā darva uzkrājas plaušās un laika gaitā to audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi, sirds un citas slimības. Darvas toksīni var izraisīt arī dzeltenbrūnu traipu veidošanos uz smēķētāju pirkstiem un zobiem.
Benzopirēns ir vēl viena no spēcīgākajām vēzi izraisošajām ķīmiskajām vielām, kas sastopama cigarešu dūmos. Šo ķīmisko savienojumu plaši izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, bet cigaretēs esošais benzopirēns var veicināt arī leikēmijas veidošanos. Savukārt tvana gāze organismā rada skābekļa trūkumu, tā izraisot ļoti nopietnas veselības problēmas. Asinīs tā izkonkurē skābekli – asins šūnas sāk nodarboties nevis ar skābekļa, bet tvana gāzes transportēšanu, un tādējādi tiek traumēta skābekļa pārvietošana un organisma pilnvērtīga funkcionēšana. Vēl viens ķīmiskais elements, kas ir sastopams cigarešu dūmos un var izraisīt vēzi, kaitēt sirdij un vēnām, ir arsēns. Ilgstošas smēķēšanas dēļ organismā uzkrājoties lielākam arsēna daudzumam, var tikt traucēts arī DNS atjaunošanās process. Tāpat dūmi satur svinu, kas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas. Cigarešu dūmos atrodams arī tāds metāls kā kadmijs, ko parasti izmanto dažādiem mērķiem rūpniecībā – akumulatoros, kodolsistēmas kontrolē, fotokopēšanas iekārtās, lāzerprinteros un citur. Cigarešu dūmos esošais kadmijs tiek uzskatīts par kancerogēnu un var izraisīt vēzi, nieru bojājumus, kā arī veicināt asinsrites nosprostošanos. Savukārt ūdeņraža cianīds tiek uzskatīts par vienu no bīstamajiem ķīmiskajiem savienojumiem, kas var izraisīt nopietnus sirds un vēnu bojājumus, kā arī palielināt vēža risku.
Atmest ieteicams pēc iespējas ātrāk
Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka cigarešu smēķēšanai ir kumulatīva ietekme uz cilvēka organismu – jo ilgstošāk un vairāk tiek smēķēts, jo lielāks ir organismam radītais kaitīgums. Pārtraucot smēķēt 30 gadu vecumā, pāragras nāves risks samazinās par vairāk nekā 90%, savukārt 50 gadu vecumā – par 50%. Tāpēc ir svarīgi atmest smēķēšanu pēc iespējas ātrāk, jo tas samazinās potenciālo kaitējumu gan paša smēķētāja organismam, gan apkārtējiem cilvēkiem. Smēķēšanu atmest var palīdzēt dažādi moderni aizstājēji, piemēram, nikotīnu saturošas košļājamās gumijas un plāksteri, kā arī citas veselībai mazāk bīstamas bezdūmu alternatīvas.
