Daļa smēķētāju savu pirmo cigareti bieži vien ir izmēģinājuši kāda trauksmainā dzīves brīdī. Vēloties mazināt stresu, mierinājums tiek meklēts kādā ārējā palīglīdzeklī, kas rada īslaicīgas apmierinoša rakstura ķīmiskas reakcijas organismā. Zīdaiņiem pietiek ar knupīti, savukārt pieaugušiem cilvēkiem par šādu mierinājuma instrumentu kļūst cigaretes, alkohols vai citas apreibinošas vielas. Nepieciešamība pēc šādiem īslaicīgiem mierinājuma brīžiem un atbilstošas ķīmiskas reakcijas organismā var kļūt par ieradumu, bet vēlāk par atkarību. Savukārt atkarība kļūst par jaunu stresa, trauksmes un depresijas avotu, kas sevi nemitīgi atražo. Cilvēks zaudē kontroli pār sevi un saviem ieradumiem, tiek salauzts morāli un fiziski. Sabrūk veselība, samazinās dzīves kvalitāte un ievērojami pieaug priekšlaicīgas nāves riski.
Mentālās veselības problēmas daudzviet aktualizējās Covid-19 pandēmijas ierobežojumu periodā, kad mājsēde daudzus izsita no ierastā dzīves ritma un kļuva par jaunu stresa avotu. Tas veicināja arī dažādu sliktu ieradumu izplatīšanos iedzīvotāju vidū, tostarp smēķēšanas uzsākšanu vai atsākšanu.
Mirkļa ilūzija ar letālām sekām
Tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas caur plaušām viegli uzsūcas asinīs. No turienes tās ātri izplatās visā ķermenī, pirmajā brīdī radot iluzoru apmierinājumu. Cigarešu dūmi satur daudzas imūnsistēmu vājinošas un slimības izraisošas vielas, piemēram, darvu, oglekļa monoksīdu, arsēnu, svinu, zilskābi un daudzas citas. Kopumā cigaretes degšanas procesā dūmos izdalās tūkstošiem ķīmisku savienojumu, tostarp vairāk nekā 70 kancerogēnu vielu, kas, nokļuvušas organismā, kļūst par iemeslu vēzim, sirds un asinsvadu, kā arī daudzām citām slimībām. Cīņa pret vēzi šobrīd iet roku rokā ar cīņu pret smēķēšanu. Nāvējošākais no ļaundabīgo audzēju veidiem, ko izraisa smēķēšana, ir plaušu vēzis – no tā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas onkoloģiskas slimības. Savukārt cigarešu smēķēšana ir cēlonis gandrīz 90% plaušu vēža saslimšanas gadījumos. Latvijā plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim iedzīvotāju un gandrīz 40% gadījumu – pēdējā stadijā, kad jau izveidojušās metastāzes. Cigaretes šobrīd jau kļuvušas par galveno priekšlaicīgas nāves cēloni Eiropas Savienībā.
Atkarība kļūst par jaunu stresa avotu
Jāatceras, ka smēķēšana nav ilgtermiņa stresa mazinātājs. Smēķēšana neatrisina problēmu, kas rada stresu, tāpēc tas vienmēr atgriezīsies. Cigaretes smēķēšana atrauj no daudz lietderīgākiem stresa mazināšanas soļiem, piemēram, nelielas pastaigas vai dažādu relaksācijas vingrinājumu izmēģināšanas. Atkarība kļūs tikai par jaunu sasprindzinājuma un stresa avotu.
Pētījumi apliecina, ka smēķēšanas atmešana ir viens no svarīgiem mentālās veselības uzlabošanas soļiem. Pēc cigarešu smēķēšanas atmešanas cilvēkiem tiek novērots zemāks stresa, trauksmes un depresijas līmenis nekā tiem, kuri turpina smēķēt. Tāpat novērota kopējā noskaņojuma un dzīves kvalitātes uzlabošanās. Visgrūtākais, protams, ir pats atmešanas process. Tāpēc vislabākā izvēlē vienmēr ir nemaz nesākt smēķēt nekā pēc tam mēģināt atmest. Atkarība tik viegli nevienu neatlaiž, un ne visiem pietiek vienkārši ar paša gribasspēku, lai atkal atgūtu kontroli pār savu ķermeni. Kopumā tikai 5% no visiem, kuri centušies paši atmest bez citu palīdzības, tas ir veiksmīgi izdevies. Tāpēc atmešanas procesā smēķētājiem tiek piedāvāta dažāda palīdzība. Latvijā anonīmu palīdzību var saņemt, zvanot pa konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai 67037333. Daļai izdodas šo kaitīgo ieradumu atmest, pakāpeniski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu, citiem – pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Vēl citiem cigarešu smēķēšanu izdodas atmest, sākotnēji pārejot uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Tiem, kuri atmest vēlas pašu spēkiem, speciālisti iesaka smēķēšanas ieradumu aizstāt ar kādu citu, kas uzlabo veselību vai raisa pozitīvas emocijas. Katram tas būs kaut kas savs, bet jebkurā gadījumā tas būs daudz labāk, nekā turpināt smēķēt cigaretes. Cilvēki, kuriem izdodas atmest smēķēšanu, jau pēc pāris gadiem var sasniegt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā.
