Vieta, kur var sastapt laimīgus zirgus un vēl laimīgākus cilvēkus, – tā gribas raksturot Līgas Vilnes Lejasvilnīšu mājas Tūjasmuižā. Pirmais, ko redzi, izkāpjot no mašīnas, ir dubļi. Bet, ja kājās gumijas zābaki, tas neuztrauc. Pirmā smarža, ko sajūti, – zirgi un viss, kas tiem piederas. Taču arī pie tā ātri pierodi, īpaši, ja esi ar saknēm laukos. Un tad jau sveicināties nāk trīs dažādu izmēru suņuki, kas visi pat neesot savējie. Tik draudzīgi, ka mirklī saproti, – ir nonākts labā vietā. Vēlāk sajutu, cik rāmi ir Lejasvilnīšu zirgi. No tiem gluži vai staro miers un nerodas ne mazāko šaubu, ka drīksti milzīgajam dzīvniekam iet klāt, pielikt roku. Saimniece vēlāk sarunā saka – zirgi ir labākie terapeiti. Par to pārliecinājusies pati. Pieaugušajiem tie ļauj aizmirst par visām ikdienas raizēm, savukārt bērnus iedrošina. Vasarā uz saimniecību brauc jāt bērni. – Ir tādi, kuri baidās no visa. Taču viņi pēkšņi sāk atvērties un smaidīt, – stāsta Līga. Jāpiebilst, ka šis stallis nav peļņas avots, saimniece vienkārši piedāvā sastapt zirgus. Līgas vecākajai meitai Grētai, kurai nu jau ir 24 gadi, ārsti savulaik teica, ka visu dzīvi būs jāsadzīvo ar astmu. Ticiet vai ne, bet lauki viņu izārstēja. – Kad atbrauca uz laukiem, iemācījās skriet, smaidīt, visas slimības pazuda. Atguva to, ko laupīja pilsēta, kur vecāki bija ļoti aizņemti darbā un viņa laiku pavadīja četrās sienās, – secina sarunbiedre. Tieši meita parādījusi, ka ģimenei jādzīvo dabiskākā vidē, pierādot, ka tā ir labāk. No savas vecmammas Līga atpirka gabalu zemes. Vispirms tur uzcēla stalli, tad māju, un nu Tūjasmuižā dzīvo jau kādus deviņus gadus. Meita šobrīd strādā Dānijā, bet noteikti atgriezīsies Latvijā. Jau meklējot zemes gabalu laukos, kur celt savu māju.
