Šobrīd mainās ne tikai mūsu ikdienas, bet arī brīvdienu paradumi. Nevaram doties uz teātri, koncertiem, kino. Pašlaik nevajadzētu pavadīt dienu, klīstot pa veikaliem bez īstas vajadzības. Būsim godīgi, arī tā dažam ir iecienīta izklaide. Piesardzīgākie arī pie omes uz laukiem nebrauc, un droši vien pareizi dara. Jāmeklē citi varianti. Sevišķi tiem, kuri dzīvo pilsētu dzīvokļu četrās sienās. Šķiet, ka vienīgā legālā alternatīva ierastajām izklaidēm ārpus mājas ir došanās dabā. Tas nav liegts un esot pat vēlams, lai stiprinātu gan garu, gan miesu. Pastaigās doties nedrīkst tie, kuri atrodas karantīnā, bet tiem, kuri pašizolējas un pārējiem svaigā gaisā iet atļauts.
Šonedēļ noteikumi kļuvuši vēl stingrāki – arī dabā kopā var doties tikai divatā vai ar ģimenes locekļiem, ievērojot 2 m distanci no citiem. Šķiet, tai nevajadzētu būt problēmai. Vai mums dabas trūkst! Bet izrādās, ka tik vienkārši nav. Aizvadītās nedēļas sestdiena bija tik silta un saulaina, ka ārā no mājas, šķiet, bija devušies visi, kam nav slinkums. Sašutuši cilvēki sociālajos medijos aktīvi vēstīja, ka dažviet, sevišķi jūras piekrastē, cilvēku blīvums ir satraucoši liels un uzvedība, viņuprāt, nesaprātīga. Gan jau arī tas bija viens no iemesliem, kas mudināja valdību ieviest bargākas fiziskās distancēšanās prasības, īpaši uzsverot, ka tās attiecas arī uz došanos dabā. No mums tuvākajām pašvaldībām stingrāko vārdu šajā jautājumā šobrīd teikusi Saulkrastu novada vadība, izplatot aicinājumu: – Pagaidām nebrauciet uz Saulkrastiem! Pašvaldība steidzami nolēmusi slēgt stāvlaukumus un liegt apstāties uz ielām, kur atpūtnieki mēdz novietot automašīnas, lai dotos uz jūru. Visā Latvijā arī slēgtas tās dabas takas, kurās apmeklētājiem nav iespējams nodrošināt pārvietošanos, ievērojot distanci. Mūspusē tā ir Purezera taka Brīvzemnieku pagastā, Niedrāju–Pilkas purva taka un tornis Pāles pagastā, kā arī Planču purva taka Staiceles lauku teritorijā.
