Arvien biežāk kārojas izvārīt vai iemaisīt salātos pašaudzētos vietējos dārzeņus. Ne visiem tie izauguši un jau lietojami, bet čaklākajiem ir gan. Tādi ir arī svētciemieši Solvita un Jānis Bērziņi, kuri ar šo nodarbi uztur savu kuplo ģimeni. Ražu viņi pārdod Skultes vai Salacgrīvas tirgū un dažreiz atbrauc patirgoties arī uz Limbažiem.
Kad iegriežu mašīnu Riekstiņu mājas ceļā, starp siltumnīcām manāma paceļamies neliela dūmu strūkliņa. Ir iemesls apvaicāties, vai tur gadījumā vēl neturpina gruzdēt Jāņu ugunskurs. Jāatgādina, ka pie svētciemiešiem nonāca Sidrabiņu kroga un alus brūža sarūpētā dāvana par Ausekļa svētku numurā publicēto Bērziņu meitas Lauras iesūtīto apsveikumu tētim. Par saimniecības apciemojumu ar Jāni un Solvitu bijām vienojušies jau agrā pavasarī. Toreiz stādu laikā vēl nebija ne jausmas, kas no tiem izaugs. Tagad pie viņiem saule ir zenītā. Jānolasa pēdējās zemenes, tirgum jānorok agrie kartupeļi, jānoņem gurķi, kabači, brokoļi, kolrābji. Gandrīz negribas ticēt savām acīm, ka uz lauka tie visi, izņemot gurķus, jau ir pilnbriedā, bet baklažānus mūspusē redzu augam pirmo reizi. Dzirdēts, ka dienvidu dārzenis nemīl mūsu klimatiskos apstākļus, bet Bērziņiem siltumnīcā tie briest ar tumši spīdīgu, gandrīz melnu mizu un daži jau ir novācami. Tos viņi audzē ne pirmo gadu, taču vēl nekad baklažāni viņiem nav nogatavojušies tik agri.





