Bērnībā limbažnieks Dāvis STRAZDS starp saviem vienaudžiem jutās privileģēts. Kad Ziemassvētku vecītis bija aiztinies un dāvanas apgūtas, viņam vēl bija, ko gaidīt, jo pēc dažām dienām priekšā vārdadiena. Pirms Ziemassvētkiem tādas svinības ir arī viņa vecākajam brālim Tomam. Tāpēc savulaik gada nogali brāļi aizvadīja vienos priekos. Mūsdienās tas kaut kā nemanāmi ir vienkāršojies. Bērni satiekas pie vecākiem Lādezerā un pie eglītē iedegtām svecītēm Ziemsvētkos nosvin arī abas vārdadienas. Iespējams, izvēloties, kā dēlus saukt, vecāki Ineta un Vilnis tādu iespēju laikus bija apsvēruši. Pieaugot šīs dienas nozīmība Dāvim ir mazinājusies. Atkarībā no aizņemtības vai noskaņojuma viņš pats izvēlas – svinēt ar draugiem vai tomēr ne. Protams, daudzi viņu atceras, un tas vienmēr ir patīkami.
