Kad pirmdienas pievakarē telefons izdvesa klusu dū un atnāca ziņa, ka Parīzes Dievmātes katedrāle ir liesmās, laikam apzināti šo informāciju noliku malā. Tagad zinu, kāpēc. Skatoties video uz dūmu un uguns mutuļiem, man pār vaigiem rit asaras. Jūtos nedaudz muļķīgi un skumji. Vienlaikus esmu aizkustināta, redzot, ka pasaule ir gatava sadoties rokās, lai katedrāli atjaunotu un izteiktu līdzjūtību parīziešiem, kuri apgalvo, ka Francijas sirds ir salauzta. Cik daudziem no mums vēsturiskā celtne ar kaut ko saistās! Kaut vai ar Viktora Igo romānu. Man personīgi ar pirmo Zigmara Liepiņa komponētās operas apmeklējumu. Esmu arī stāvējusi pie šīs celtnes, jūsmojusi par gotiskajām rozēm, ar smaidu uzlūkojusi jokainās gargulas un fotografējusies laukumā blakus citiem tūristiem.
