Dzejnieks, kurš pelnījis atdzimšanu

Redakcija

Autors

13.03.2019.

Dzejnieks, kurš pelnījis atdzimšanu
Pēc dabas būdams kautrs, ar saviem lomiem dzejnieks Pēteris Epermanis gan esot lepojies
Fonta izmērs

Droši vien ne visi zina, ka Limbažu muzejam ir neliela daiļliteratūras bibliotēka, kas glabā interesantas liecības par vairākiem mūsu novadniekiem. Kā tā radās? – Muzeja darba pirmsākumos krājumam tika ņemts viss, ko cilvēki atdeva. Tā pie mums pēc viņa nāves nonāca sarkanā latviešu strēlnieka Žaņa Treija bibliotēka. Daļa grāmatu tur ir labas, bet lielākoties padomju laika garam atbilstošas, tomēr tas bija pamats mūsu daiļliteratūras krājumam, – stāsta galvenā muzeja krājuma glabātāja Diāna Nipāne. – Vērtīgs ieguvums ir ārzemēs «Tilta apgādā» izdotās grāmatas tur dzīvojošiem latviešiem, praktiski no katra izdevuma pa vienam eksemplāram. Ja kādu šie darbi interesē, var pie mums tos atrast. Jāpiemin arī Paucīša apgādā iznākušais Melnalkšņa sastādītais dzejas krājums «Bura». Tur gan nav mūsu novadnieku darbu, toties tie ir «Latvju modernās dzejas antoloģijā», kas izdota 1930. gadā «Grāmatu drauga» apgādā. Jā, tur citu starpā atrodu Jāņa Sudrabkalna, Valdas Moras, Antona un Paulīnas Bārdu, Austras Skujiņas, Arvīda Griguļa dzejoļus. Protams, muzejā ir arī vairāku šo autoru grāmatas.

Vairāk lasiet laikrakstā

Pilnu rakstu vai papildu materiālus lasi laikrakstā «Auseklis» un E-avīzē.

Seko «Auseklim» sociālajos tīklos — pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Jaunākie

Populārākie