Aizvadītajā nedēļā tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija uzsāka akciju Nē plastmasai! Jā terasēm!. Tās mērķis ir aicināt valdību atļaut ēdināšanas uzņēmumiem apkalpot klientus pie galdiņiem ārā. Otrs nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību un pastāstīt cilvēkiem, ka uzņēmējiem ir plāns, kā to darīt, neapdraudot viņu veselību.
Ēdināšanas uzņēmumi norāda uz pandēmijas ierobežojumu radīto problēmu virkni. Pirmā ir tā, ka daudziem finansiāli klājas ļoti grūti. Profesionālajām organizācijām, veicot aptauju, secināts, ka puse nav saņēmusi valsts piedāvāto dīkstāves pabalstu. Iemesli tam ir dažādi. Kāds nespēj izpildīt valsts prasības, lai pie tā tiktu, cits vienkārši neuzdrošinās pieteikties, jo bažījas, ka tā sagādās sev problēmas. Lai gan daudzi par to publiski nerunā, aptaujā daži atzinuši, ka nopietni apsver uzņēmumu slēgšanu. Nepatīkama ierobežojumu blakne ir arī tā, ka ārkārtīgi pieaudzis ēdiena līdzdošanai izmantoto trauku radītais atkritumu apjoms. Nozares interešu aizstāvji lēš, ka viens ēdinātājs izmanto no 5 līdz 20 tūkstošiem to vienību mēnesī. Valstī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir vairāk par 2,5 tūkstošiem šādu uzņēmumu. Pat tad, ja daļa devusies dīkstāvē, runa varētu būt par 40 miljoniem atkritumu vienību. Turklāt iepakojuma iegādei jātērē vairāki simti tūkstošu eiro.
