Ar limbažnieci Tatjanu KUBLINSKU tikāmies pirms gadu mijas pareizticīgo baznīcā. Dievnamā bija klusi un silti, gaisā jaušama vīraka smarža. Klausoties sarunbiedres balsī, gluži labi sapratu tos cilvēkus, kuri, meklēdami mierinājumu, šeit ienākuši un pēc sastapšanās ar Tatjanu tiešām jutušies vieglāk. Gadiem viņa bijusi sveču kioska vecākā darbiniece un ikvienu apmeklētāju sagaidījusi ar laipnību un sirsnīgiem vārdiem. – Daudz ir to, kuri uz baznīcu atnāk tad, kad dzīvē ir kādas problēmas. Krievu valodā ir trāpīgs teiciens, ko apmēram var tulkot tā – kamēr pērkons nenodārdēs, vīrs krustu nepārmetīs. Ar kādām tik bēdām un rūpēm cilvēki šurp nenāk! Es jau gan neko citu nevaru kā tikai uzklausīt, varbūt arī izstāstīt to, ko pati esmu pārdzīvojusi, un ieteikt lūgt Dieva palīdzību.
