– Latvija vienmēr būs manas mājas, lai vai kur es atrastos. Dzimtā Vitrupes puse aizvien ir sirdij tuva, miers visapkārt. Esot tālumā, visvairāk pietrūkst satikt ģimeni un draugus, arī dabas zaļums un sniegs. Var jau piezvanīt vai uzrakstīt, bet klātienē ir mīļāk, – saka Ilze KRAUKLE, kuru dzīves ceļš aizvedis uz Austrāliju. Sarunas gaitā arī uzzinu, ka Ēvija Kraukle, par ko augustā rakstījām Auseklī, ir viņas māsa. Ilze mācījusies Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā, viss labi padevies un paticis. Vistuvākā bijusi matemātika un sports. Tomēr vissiltākās atmiņas ir par jaukajiem klasesbiedriem un gardajām pusdienām. Tobrīd netrūcis arī ārpusskolas aktivitāšu – tautas dejas, zīmēšana, Jaunsardze, sporta treniņi, teātra pulciņš, jāšanas nodarbības netālu no Salacgrīvas un kādu laiku arī dziedāšana.
