Man gan šis izaicinājums bija krietni mazāks – piedaloties Svētceļojumā 100, mēģināt noiet dažus desmitus kilometru gar Vidzemes jūrmalu. Un izrādījās, ka tāda vēlme bija vēl daudziem citiem limbažniekiem, jo, kad pēc posma Ainaži–Svētciems notika iepazīšanās ar jaunpienācējiem, vaicājot, kā katru sauc un no kurienes ieradies, ik pēc brītiņa atskanēja Limbaži, Limbaži, Limbaži… Bijām pieci pieaugušie, bet vairums – bērni un jaunieši. Salacgrīvā grupai pievienojās arī vairākas ģimenes no Rīgas, bet trīs Močānu ģimenes pārstāves no Salacgrīvas bija speciāli braukušas uz Ainažiem, lai, vedot ratiņos savu jaunāko atvasi – trīsgadnieci Adriju, kājām atnāktu atpakaļ uz Salacgrīvu. Tā Adrija tobrīd kļuva par šī svētceļojuma jaunāko dalībnieci (vecākā biju es).
