Paskatos apkārt un redzu tik daudz interesanta un savāda. Gribas visu redzēt, dzirdēt, aptaustīt un pagaršot, bet tas viss notiek kaut kur tur ārā, ārpus manām spējām un iespējām. Diemžēl esmu viens un vēroju to visu no malas – kā filmu televizorā… Tā jūtas daudzi. Kaut dzīvojam attīstītā sabiedrībā, joprojām daļa sabiedrības ar grūtībām pieņem citādo, sev neizprotamo.
Daudzus gadus cilvēkus ar spēju un attīstības ierobežojumiem slēpa no sabiedrības kā neesošus. Bet laiki ir mainījušies! Ja paskatāmies kopumā, katrs esam citādāks, katram ir savas stiprās un vājās puses, un neviens nevar mums liegt attīstīt un pilnveidot sevi. Tieši tādas pašas iespējas un tiesības uz atbilstošu attīstību un sevis pilnveidi ir tiem sabiedrības locekļiem, kuriem nepieciešama lielāka uzmanība un viņu spējām atbilstošāka izglītība.
