Vai esat kādreiz jutušies nomākti un, iespējams, pat nelaimīgi, lai gan ārēji ar jūsu dzīvi viss šķiet kārtībā? Vai esat sevi vainojoši par grūtsirdību, kas jūs piemeklējusi, jo nav taču nopietna iemesla skumt?
Kaut pēc dabas esmu optimiste un parasti spēju saskatīt zelta maliņu pat ļoti tumšiem mākoņiem, jāatzīst, ka arī man dažkārt gadās iekrist sevis žēlošanas bedrē, kad liekas, ka viss ir slikti. Laikam jau līdzīgi kā dabā, kur sausuma periodus kādreiz nomaina lietavas, arī mūsu dzīvē pacēlumiem seko kritumi. Iepriekšējais pusgads manā dzīvē bija ļoti aktīvs un ražīgs, biju pamatīgi ieskrējusies, bet pēkšņi vispārējā krīzes situācija lika noraut rokas bremzi.
