Pirms kāda laika, izlasījusi Auseklī publicēto rakstu Limbažu novadā ar “burkānu” un “pātagu” aicina cienīt apkārtējo vidi, kurā iedzīvotājiem tika rosināts izmantot centralizētās kanalizācijas iespējas, ļoti sašutusi piezvanīja limbažniece Anita Pūce. Viņa pirms pieciem gadiem Limbažu komunālservisā, piesaistot arī novada pašvaldības toreizējo izpilddirektoru Aināru Liniņu, mēģinājusi panākt kanalizācijas un ūdensvada sistēmas izveidi savam īpašumam Kreimeņu ielā 6. Viņai pievienojies arī tuvākais kaimiņš, pēc tam vēl pieci. Nākamajā gadā veikti vairāki aprēķini ūdensvada izbūvei, par ko būtu jāmaksā pašiem. Kanalizācijas sadaļa, kā viņa saprata, tiktu finansēta no Eiropas līdzekļiem. Šobrīd grūti iedziļināties tik vecās lietās, kādi varianti izskatīti, kas ko solīja un kādi tad bija Eiropas un pašvaldības nosacījumi līdzfinansējuma saņemšanai. Skaidrs ir viens – Anitas un viņu kaimiņu vēlme neīstenojās. – Man pietrūka spēka cīnīties. Patlaban esam tieši sākuma punktā, – secina Anita. Tāpēc tagad, ieraudzījusi pašvaldības un Komunālservisa pēcteča Limbažu siltuma vadības aicinājumu pieslēgt savus īpašumus centralizētajiem ūdens un kanalizācijas vadiem, viņa ir tik nikna.
Komunikāciju izbūvei jāsaskaņo pašvaldības un iedzīvotāju intereses, kā arī iespējas
