Limbažniece Elita METUSA strādā par ģimenes ārstes Viktorijas Drāznieces palīdzi viņas privātpraksē. Sadarbība ar dakteri sākusies jau senāk – pirms ģimenes ārsta prakses nodibināšanas. Gadu gaitā darba attiecības izveidojušas koleģiālas un uzticības pilnas. Un, lai gan visa medicīnas nozare iestrēgusi lielās pretrunās, Elita mīl savu specialitāti un tādu izvēli nav nožēlojusi. Bērnībā uz diviem mēnešiem viņa bija nonākusi slimnīcā. Tur sekojusi māsiņu darbam un apziņā paliekoši iegūlusi vēlme pašai kļūt par mediķi. Arī dūša lauku bērnam bijusi lielāka nekā vienam otram pieaugušajam. – Man garšoja asinsdesas. Kad tēvs kāva cūku, mamma iespieda rokās bļodu un lika to turēt, lai satek asinis. Man asinis neizraisīja satraukumu, – mediķe atceras. Ģimene gan gribējusi, lai viņa mācās Rīgā, bet Lādes pamatskolas absolventei lielpilsēta iedvesusi klusas šausmas. Gaviļniece iestājās un pabeidza Cēsu medicīnas skolu.
Vairāk lasiet laikrakstā…
