Lādezerietis Mareks Kantāns stāsta, ka viņam vienmēr garšojuši arbūzi. – Esmu atkarīgs no arbūziem. Ja tas ir sulīgs un vēl salds, varu ēst un ēst, neko citu man nevajag, – viņš atzīstas. Savulaik, kad dzīvojis Rīgā, algas dienā arvien kādu nopircis, nosēdies pie televizora un ar lielu karoti izgrebis tukšu. Bet nu jau vairākus gadus viņš pats audzē šo lielo ogu. – Audzēšana ir viens no interesantākajiem procesiem, tas ir azarta pilns. Ēšana ir gandarījums. Tas ir kā punkts uz „i”, – stāsta runātīgais sarunbiedrs. Aija uz vīra aizraušanos ar arbūzu audzēšanu noraugās samiernieciski, lai arī īpaši tajā procesā neiesaistās. Vien reizēm kā dārzniece ar kādu padomu.
