Lai arī arvien valsts dzimšanas dienā valda svētku sajūta, tomēr šķiet, ka šogad Latvijas simtgades svinībās tā bija īpaša. Vienubrīd gan likās, ka šī svinēšana teju piecgades garumā, kad valstij tiek veltīti dažādi pasākumi, projekti u.tml., kļūs par rutīnu, bet nē – šis 18. novembris lika sirdij citādi pukstēt. Tā bija gan cilvēkiem, kuri pulcējās uz svinīgu saietu savā miestiņā, gan tiem, kuri devās uz Rīgu baudīt gaismu spēles dažādā izpildījumā, tāpat tiem, kuri atvēra savus dzimtas albumus vai lādes, izvelkot dienasgaismā vecāsmātes adītus cimdus. Sajūta, ka valsts jubilejas svinēšana darīja mūs, kuri šajā valstī dzīvo, redzīgākus, apcerīgākus un mīļākus citam pret citu.
Tieši 18. novembrī savas dzimtenes lielo jubileju svinēja arī Limbažos. Ar mīļu un nedaudz smeldzīgu (varbūt tāpēc, ka noslēgumā, kā jau varēja gaidīt, vairākas dziesmas izskanēja franciski) koncertu uzstājās Marija Naumova. Viņa vēlēja katram brīvu un neatkarīgu sirdi, jo tikai tāda spēj mīlēt, spēj just līdzi un šodien radīt kaut ko skaistu arī nākotnei. Pēc tam jau ierasti tika godināti limbažnieki, ar kuriem viņu līdzcilvēki un arī novads lepojas.
