Pagājušonedēļ Limbažos, Dienas centrā, atvēra vietējās dzejnieces Lidijas Bērzes jaunāko dzejas krājumu Nemiers (izdevniecība Ezerrozes grāmatas). Šis viņai ir jau trešais individuālais – 2013. gadā apgāds Zvaigzne ABC izdeva Te ir mana sirds, savukārt 2016. gadā Jumava laida klajā Kur Lielezers šalc. Vēl viņas dzejoļi publicēti kopkrājumos ar citiem autoriem, Ezerrozes grāmatu rīkotajā dzejoļu konkursā Trauslums iegūta 3. vieta.
Uz grāmatas atvēršanas sarīkojumu Atnāk dzejas dvēselīte ieradās tie viņas dzejas draugi, kurus slidenās ietves neatturēja iziet no mājām. Pasākumā klāt bija arī Dienas centra pārstāvji. Viss noritēja sirsnīgā un cilvēcīgi vienkāršā gaisotnē. Iesākumā L. Bērze iepazīstināja ar savu līdzšinējo devumu lirikā un atklāja, kam veltītas jaunās grāmatas nodaļas, – sarunai ar dzimteni, represētajiem, sudraba Limbažiem, visplašākā ir nodaļa par dzīvi, ietverot gan priecīgo, gan skumjo, arī apsveikumus, un noslēgums atvēlēts ziemai. Krājumā apkopoti darbi, kas tapuši, sākot ar 2011. gadu. Dzejoļus no jaunā krājuma izjusti lasīja gan pati autore, gan Dienas centra darbiniece Vija Bebriša. Brīnumains bija mirklis, kad, pievēršoties sniega tēmai, aiz loga patiesi sāka snigt. Starplaikus ar patriotiskām un ielīksmojošām dziesmām aizpildīja Anita Ozola ar palīdzēm. – Nemiers ir gan manī, gan grāmatas lappusēs. Nebūtu tikai to gadu tik daudz, laikam vajadzēja iesākt agrāk, bet joprojām gribas rakstīt, – atzina autore. Vēl daudz grāmatu un jauku brīžu viņai vēlēja Limbažu novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Ilga Bērziņa.
