Rītdienas gaviļniece Lidija KLIMJUKA mūspusē ir ienācēja no Rīgas. Kopš tā laika gan aiztecējis gana daudz ūdeņu, un nu viņa sevi var dēvēt par limbažnieci. Lidijas mammu vēl padomju gados kā ārsti epidemioloģi norīkoja darbā Limbažu sanitāri epidemioloģiskajā stacijā. Nu viņa ir pensionāre. Tētis gan jau krietni pasen ir citā saulē, kur viņu pēkšņi aizveda slimība. Mammas profesija kopš agras bērnības Lidijai kļuva par ceļazvaigzni. – Tās bija laimīgākās dienas, kad mamma mani paņēma līdzi uz savu darbavietu. Tad man bija balts halāts, cepurīte… Lelles bija izārstētas, zāģu skaidu lāči uzpūtušies no injekcijām. Visi bija izklaušināti ar stetoskopu, arī brāļi, – atminas sarunbiedre. Tagad abi brāļi dzīvo ārzemēs. Vecākais – Alvis – ir Norvēģijā, Valentīns Vācijā. Uz Latviju viņi atbrauc vien pāris reižu gadā.
