Kad maiznīcas Lielezers maizniekmeistarei Lāsmai Bomei uzprasos uz interviju saistībā ar to, ka valsts svētku priekšvakarā viņai piešķirts Limbažu novada apbalvojums Goda novadnieks, tūlīt saņemu piekrišanu. Vēsti par balvu viņa uzzina tikai brīdī, kad zvanu, tāpēc klausulē jūtams tāds kā apmulsums, pārsteigums…
Pagājušonedēļ tiekoties, Lāsma atklāj savu pirmo domu. Tā bijusi, ka viņa nav vietējā, limbažniece, viņas saknes ir Kurzemē, un te pēkšņi – Limbažu Goda novadnieks. Vēl iedomājusi, vai nav par jaunu šādai balvai, tā pienāktos cilvēkam ar ilgu darba mūžu… Lai gan pašai jau arī tas nav nekāds mazais. – Visu savu apzinīgo mūžu pēc augstskolas esmu strādājusi, Limbažos teju jau 30 gadu. Varbūt tas ir tāpēc, ka visus šos gadus, kamēr dzīvojam Limbažos, esam priecējuši cilvēkus ar «Lielezera» maizīti un gardumiem, turklāt Limbažu vārds nests arī Latvijā. Valsts prezidenti pie mums ir braukuši. Esam piedalījušies novada dzīvē, atbalstījuši to. Kopuši apkārtni – maiznīca ir tāda kā pilsētas vizītkarte tiem, kuri iebrauc Limbažos no Raganas puses. Divdesmit gadu, kopš izveidota Betijas svētdienas skola, un piecpadsmit gadu pati tajā strādāju ar bērniem, mācot Dieva likumus un ceļot viņu pašu vērtību, – tā pie sevis, uzzinot par piešķirto apbalvojumu un meklējot atbildes uz jautājumu, kāpēc tieši viņai, pārlikusi Lāsma.
