Kad cilvēce izgudroja rakstu zīmes, radās nākamā, gandrīz tikpat nopietna problēma – uz kā un ar ko rakstīt. Par pirmo plaša pielietojuma rakstāmrīku kļuva krāsā mērcēts niedres stiebrs, ar kura palīdzību pierakstīta gan Bībele, gan visi antīkie teksti pirms un arī vēl tūkstoš gadus pēc Kristus dzimšanas. Viduslaiku Eiropā, kur rakstīja uz pergamenta, kas gatavots no ādas, niedri pakāpeniski aizstāja ar šādam materiālam daudz ērtāko zoss spalvu, kuras ieviešana gan aizkavējās uz 6–7 gadsimtiem tikai tāpēc, ka likās nepiedienīgi rakstīt uz dārgas ādas ar kaut ko tik lētu.
