Viduslaikos līdz Eiropai nonāca tik veiksmīgs ķīniešu izgudrojums kā ķerra. Ap 1170. gadu kāds saprātīgs vācu vai franču zemnieks izdomāja, ka ar ķerru nelielos attālumos var pārvadāt bērnus, kas vēl nespēj staigāt. 16. gadsimtā Vācijā izgatavoja pirmo ķerru, kas bija speciāli paredzēta kā transports bērniem. Cienījamu ļaužu bērnus, protams, šādi vadāt nevarēja, tāpēc 18. gadsimtā Anglijā parādījās pirmās rotaļu karietes, ko vilka poniji vai ēzelīši. Pirmos ratiņus – karieti – 1733. gadā izgatavoja angļu mākslinieks Viljams Kents. Nākamo 100 gadu laikā rotaļu karietes kļuva aizvien pieticīgākas izmēros, nonāca arī pilsētās un poniju vietā tos sāka vilkt aukles. 1840. gadā bērnu ratiņi, ko atbilstoši tā laika valodas augstajam stilam iedēvēja par perambulatoru jeb pastaigas rīku, jau bija tik populāri, ka to ražošanai Londonā atvēra fabriku.
