Dzintras KAMINSKAS dārzu pamanīju, nesen ejot pa Ciema ielu Limbažos. Godīgi sakot – tas ļoti pārsteidza ar savu košumu un arī raibumu. Starp dažādām ziedošām puķēm vēl manāmi vairāki vides objekti. Vēlāk, kad iepazinu pašu dārza saimnieci, izbrīns pazuda. Dzintra pati – no pirmā mirkļa vienkārša sieviete –, sitoties cauri dzīvītei, aizvadījusi gana raibu mūžu. Jaunībā neīstenotas mīlestības dēļ aizbraukusi uz BAM – komjaunieši toreiz tika aicināti Sibīrijā būvēt Baikāla – Amūras dzelzceļa maģistrāli. Apzinīgos gados, lai pabarotu savu ģimeni, devusies peļņā ārpus Latvijas. Joprojām viņai ir saite ar Īriju, kur dzīvo Dzintras ģimene – vīrs, abas meitas, dēls un mazbērni. Bet ik vasaru atgriežas Latvijā, Limbažos, kur gaida viņas rozes. Tās dod prieku un spēku dzīvot. Pat veselības vainas piemirstas.
