Šopavasar 4. aprīlis bija saulains un silts, bet pirms 55 gadiem šī diena bijusi apmākusies un drēgna. Taču Limbažos tolaik risinājās ļoti priecīgs notikums – atklāja 2. bērnudārza Kāpēcītis ēku. Savu 55. dzimšanas dienu dārziņa kolektīvs svinēja īstajā datumā – pagājušoceturtdien pulcējot esošos un bijušos darbiniekus, arī kādreizējos audzēkņus.
Dienas gaitā interesenti varēja apmeklēt bērnudārzu, izstaigāt tā telpas, lai redzētu, kā gadu gaitā mainījies šis nams. Savukārt pievakarē visi sanāca Bērnu un jauniešu centrā, jo pašu zālē tik daudziem cilvēkiem nepietiktu vietas. Svētku sarīkojumā, ko vadīja skolotājas Ilze Ozoliņa un Anete Laubenbaha, apsveikumi un priekšnesumi mijās ar faktiem par Kāpēcīša vēsturi un šodienu. Senie attēli uz lielā ekrāna atgādināja par nama atklāšanu. Svinīgā gājienā visi šī notikuma dalībnieki devās no 1. bērnudārza uz jauno ēku. Turp pārcēlās 30 bērnu no Buratīno vecākās grupas. Attēli palīdzēja apjaust, kā gadu ritumā pārtapušas dārziņa telpas un arī apkaime. Pavisam drīz vēl paredzēts atklāt mūsdienīgu nojumi, kas ļoti atšķirsies no ierastajām. Par laika skrējiena atskaites punktu lieliski noder pie bērnudārza augošā egle. 70. gados to iestādīja viens no audzēkņu tēviem Jānis Lielmanis. No mazā stādiņa nu izaudzis kārtīgs koks. 55 gadu laikā daudz kas mainījies, bet nemainīgs palicis skolotāju jeb audzinātāju – kā bija ierasts teikt agrāk – darbs, viņu rūpes un mīlestība pret mazajiem ķipariem. Par skolotāja darba būtību atgādinās arī Kāpēcīša jaunais logo, ko visi varēja novērtēt svētku sarīkojumā. Bērns ar platu smaidu sejā – kā simbols priekam un vēlmei mācīties, iepazīt pasauli, ieraudzīt vienmēr kaut ko jaunu.
