Jau nedēļu Limbažu muzejā skatāma jauna izstāde Svētku rotājumi – puzuri. Šajā neparastajā laikā gan izpaliek izstāžu atvēršana un pateicības runas tās veidotājiem, bet izrādās, ka gandarījumu var gūt arī citādā veidā. – Man šī sajūta radās, kad zālītē izslēdza parasto apgaismojumu un ieslēdza šai izstādei domāto. Šķita, ka puzuri sakustas. Tas bija tāds maģisks brīdis. Tāda sajūta parasti rodas pie Ziemassvētku egles, kad apsēžamies ar saviem mīļajiem pie svētku galda, izslēdzam lielo gaismu un deg tikai svecītes. Tad sākas svētki, – teic izstādes idejas un arī vairāku tajā izlikto puzuru autore, muzeja māksliniece Aija Brikmane. Izstāžu telpa ir ietērpta melnā, bet gaismas staro no grīdas. Tā puzurus varot vislabāk baudīt. Kopā ar mākslinieci un muzeja direktori Elēnu Silāju spriežam, ka vislabāk puzuru maģija, iespējams, būtu sajūtama, ja telpu noslēgtu no citām, nogultos uz grīdas spilvenos un skatītos darbos. Tie atdzīvojas, ja uz tiem uzmanīgi skatās…
Iecere par šādas izstādes veidošanu radās vasarā, kad Aija Jelgavā nedēļas garumā piedalījās starptautiskā seminārā par puzuru tēmu. Puzuri tapa arī uz vietas – gan etnogrāfijā noskatīti, gan pašu domās radīti. – Tas ir kā jebkurš radošs process, neviens nevar pateikt, ka jāglezno tieši tā un ne citādāk. Katrs darbs atspoguļo to, kā tu redzi pasauli un kāda ir tava kārtība tajā. Jebkurš puzurs ir kā tā veidotāja pasaules modelis, – skaidro Aija un norāda uz saviem pasaules modeļiem. Jāatzīst, ka ļoti smalkiem un sarežģītiem. Laikus paredzot izstādi, panākts, ka semināra darbi neizklīda un daļa no tiem tagad skatāmi Limbažos.
