Mūsdienu jaunajai paaudzei grūti iedomāties, kā un kur senāk, kad Limbažos darbojās tikai nelielas bodītes un maizes ceptuves, bet nebija ne top!, ne MAXIMA, ne RIMI veikalu, cilvēki iegādājās pārtiku. Protams, lielajos gadatirgos pilsētas centrā varēja nopirkt laucinieku ražojumus, zivis, bet tam vajadzēja naudu. Tāpēc toreiz daudzām pilsētnieku ģimenēm bija sakņu dārziņi, bet pagalmos un kūtiņās viņi turēja govis, cūkas, aitas, vistas, pīles, lai nodrošinātu ģimeni ar pārtiku. Šoreiz stāsts par govīm Limbažos.
